|
|
|
Marts 7., 2016
09:32
Brīžiem ir ļoti forši, ka ir jau tik liels dēls, kurš pats kārto māju. Pats, pieceļoties pirms septiņiem brīvdienu rītā, klusi kā pele aizdodas skatīties multenes, satinies lielajā pledā. Dēls, kurš smērē sev maizītes bez vecāku līdzdalības vai pats sev sagādā brokastīs lielu bļodu ar jogurtu un pārslām, un uz dārziņu saģērbjas pavisam pats, nejautājot, kur kas stāv un ko vispār vilkt, turklāt saliek līdzi arī maiņas drēbes sporta nodarbībām utt. Diemžēl, tik pat bieži mēs sastopamies ar viņa lielo galvu un pārgudrībām, kas aug augumā līdz ar viņu, un mūžīgo dzinēju, kas no jaunieša dzen ārā palaidnības un sniedz viņam iekšēju spēku turēties līdz pēdējam, iebilstot pasaules (lasīt - vecāku) kārtībai. Mierinu sevi ar domu, ka vismaz cilvēks ar viedokli un nedosies līdzi straumei, "jo tā liek".
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
