|
Maijs 24., 2014
amanita | 10:26 Skatos TV sižetu par dzīvniekiem, kuri sakož bērnus, un atslēgs frāze ir viena - bērni ir jāaudzina un jāskaidro. Tas, kā daļa bērnu (pārsvarā tie, kam pašiem mājās nav dzīvnieku) mēdz izturēties pret zvēriem... Arī vecāku klātbūtnē. Es arī kostu un skrēpētu. Piemēram, draugu puika pie vecvecākiem, kuriem kaķis, nabaga kaķēnu spieda iekšā klubkrēslā ar ceļiem un sauca vēl Krišjāni palīgā. Vecākiem lieks normāli. Vēroju Krišjāņa reakciju un nejaucos iekšā (puika lielāks par manējo, tātad varētu būt kā autoritāte). Krišjānim acis bija kvadrātā. Savieba seju un pateica: "Nē." Vēl vienu ģimenes draugu meita normālu traumu par bērniem radīja jorkam. Viņš vairākus gadus nevienu bērnu sev klāt nelaida. Un tas viss vecāku klātbūtnē, kuriem šķiet normāli, ka bērns plēš sunim spalvas, ceļ gaisā aiz astes utt. Un tad brīnās, ka tos bērnus sakož. Grrr.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |