man liekas, ka viss ir kārtībā līdz tam brīdim, kad ēst gatavošana nekļūst par 100 % tavu pienākumu, bet ir brīvas gribas un savstarpējās vienošanās akts, bet gatavošanā ieguldītais laiks un enerģija tiek novērtēta.
un kamēr nav tā, ka tu, cilvēk skrien ātrāk no darba uz mājām, lai tik vīram ēst pagatavotu, pat ja šis pa māju tusē ;)

(Reply to this) (Thread)

es nekur nekad neskrienu. :D
ja vien nav kāds īpašs gadījums un gribas kaut ko pamatīgāku sagatavot. :)

es pagatavoju, vīrs saservē un abi priecīgi tiesājam visu nost. :D

(Reply to this) (Parent)