|
|
|
Maijs 5., 2007
15:16
kā man patika iet bērnudārzā!
visas tās mantas, mašīnas, leļļu rati (kas bija tikai divi uz visām meitenēm). un mums bija gan kāmji, kam nest burkānus, gan zivs, kura pa dienu vienmēr pazuda, gan papagaiļi, kurus izlaist "palidenēties", kamēr audzinātājas neskatās, un tad ķert rokā. lipinājām mālus, zīmējām, līmējām. gandrīz katru dienu gājām pastaigāties. ja, nē, spēlējāmies turpat rotaļu laukumā.
atceros, ka ar dažām meitenēm apmainījāmies ar adresēm. gribējām viena otrai sūtīt vēstules. tikai tāds nieks vien traucēja - rakstīt vēl neviena nemācējām.
un blakus bija otrs bērnudārzs. tā teikt - ienaidnieku nometne. bet oskaram draugs no pagalma gāja tajā otrā dārziņā. fui. šitā biedroties ar pretinieku. nodevējs.
agnesei bija ļoti skaisti bumbuļi. viņa man gulēja blakus gultā un es vienmēr par tiem priecājos. tie rozīšu bumbuļi. spīdīgi.
bet arnita knieba. viņa jau tā bija garāka par mums visiem un vēl knieba.
un tās kotletes. goda vārds, garšīgākās kotletes pasaulē! es tās dievināju.
mums bija divas audzinātājas - daina un mārīte. daina bija gaišais tēls. vienmēr smaidīga, pārpina man bizes pēc pusdienlaika un visus mūs reizēm aizveda pie savas mammas. tur deva konfektes un dārzā viņai bija miljons sniegpulkstenīšu.
un edgars. viņš man iemācīja pirmos rupjos vārdus.
mums katram skapītim bija savs simboliņš. tādam bija jābūt uzšūtam arī uz drēbēm. manējais bija - burkāns. kā man nepatika! citiem ābolīši, zemenītes, bet man kaut kāds burkāns. tikai miķelim bija briesmīgāka zīme - krūze.
jā, un tad gatis un reinis. tie puikas man patika. ai, kā patka. sevišķi gatis - tik smuks! tikai viņš vēl arvien ir ar ikpat bērnišķīgi piemīlīgu sejiņu.
feini bija.
reiz mums autobusu uz bērnudārzu pārcēla par 15 minūtēm agrāk. visu nakti ik pa 10 minūtēm skrēju pie mammas noskaidrot, vai tiešām vēl nav jābrauc?
arī izlaidums bija traki feins. man bija skaista rozā kleita, tikko apgriezti mati. jutos tik skaista!
jā, tad man gribējās uz skolu. nez, kurš bija tas, kas man iepotēja, ka tad es būšu liela un gudra un ka skolā vispār ir foršāk. jau pirmajā klasē sapratu, ka gribu apakaļ uz bērnudārzu.
|
Comments:
Cik jauks rakstiņš!
Es gan no tā visa neko vairs neatceros. Vedot savus bērnus uz dārziņu, brīnos - nez, vai man arī tā bija?
es vispār ļoti daudz atceros no agras bērnības. pat to, kā savus pirmos soļus spēru :) |
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}