|
Decembris 30., 2014
12:46 - cibric! Runājot par trušiem, man allaž acu priekšā stāv gadījums no pērnās vasaras, kad ciemojāmies pie radiem lielā nekurienē prom aiz Neretas. Viņi audzē trušus, kuru samīļošana, protams, bija mana lieliskā dēla svēts pienākums. Uķi-puķi lieliem trušiem, uķi-puķi trusēniem. Kad visi zvēri izmīļoti, sēžamies pie galda, kur, ta-ta-dā, galdā tiek likts žāvēts (vai kūpināts?) trusītis. Mēs ar māsu zibenīgi apmainījāmies bažīgiem skatieniem, domājot par bērna reakciju, zinot, cik supermīlīgi ir šie zvēriņi, kas tikko bužināti. Bet mans dēls nav nekāds veģitārietis. Uz jautājumu: "Kurš grib pagaršot trusīti?" viņš pirmais sauca: "Es, es!" un paķēra pašu lielāko gabalu.
|
21:15 Šodienas puteņi liek ieziemoties arvien dziļāk. Negribas tur ārā. Iekšā kamīns, sveces, bērnu blēņas un smiekli, pasaku pilnas filmas, sejas krāsas, segās satīti kaķi un miers. Žēl, ka arī vīruss.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |