|
|
|
Aprīlis 19., 2014
17:57
Šodien laiks pasakains un iedvesmojošs. Tik iedvesmojošs, ka gandrīz 7 km lēnā garā nostaigājām visi četri, pļāpājot un ēdot saldējumus. Karlīna ratos čučēja kā cacumiņš, Krišjānis apkārt kā uzvilkta atspole - stumt ratus, mest akmeņus no tiltiem upē, skriet pa stadionu, runāt, runāt, runāt... Tā silti un labi.
Pēc tam gan knapi mājās pēdējos metrus vilkos. Pabaroju lēdiju un saldi nosnaudos kopā ar dēlu pusdienlaiku. Bet, nu, labi, šitāds spēku izsīkums nav nekāds brīnums, ņemot vērā, ka ir tikai 5.diena pēc dzemdībām.
Bet no rīta gulēju saules pielietā istabā, vīrs bija aizgājis skriet, un blakus man šņāca abi bērni. Vēroju viņus miegā un domāju - jā, tāda ir tā pilnības sajūta.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |