|
|
|
Novembris 23., 2013
10:22
Mums sen atpakaļ bija nopirktas biļetes uz Riekstkodi rīt, kuru Krišjānis nevarēja sagaidīt jau kādu mēnesi. Katrs brauciens uz Rīgu tika pavadīts ar jautājumiem: "Uz baletu? Braucam, ja? Tagad? Un Riekstkodi?" Vienvārdsakot, mūsu kultūras mīlis ārkārtīgi gaidīja. Taču sēru dēļ tas ir pārcelts uz marta vidu.
Ziņas par Maximas traģēdiju Krišjānis pirmajā vakarā redzēja, no rīta arī radio dzirdēja, zināja, ka griesti sagāzās un traki bija, bet detaļās neieslīgām. Taču vakar, lai izstāstītu par baletu, nācās mums runāt par sērām un to, kāpēc tādas izsludinātas. Un, lai cik gaidīts pasākums, Krišjānim nebija neviena iebilduma, ka nenotiks. Vienīgie 2 jautājumi, kas viņu satrauca - vai veikals nebija pie tēta darba Rīgā? Un otrs: "Ceru, ka tur iekšā nebija bērni un viņu tēti..." Tālāk sekoja filozofiskas pārdomas, kas būtu noticis, ja mums uzgāztos griesti, kā mūs vestu uz slimnīcu un cik traki tas būtu.
To, ka cilvēki ir mirstīgi, pārvēršas par eņģeļiem, bet ķermenis tiek apglabāts kapos, viņš ļoti labi zina.
Aizdedzām pēc tam abi vakarā svecīti par visiem, kas gāja bojā...
|
11:42 - :)
- Mammu, Tu man patīc vislabāk visā pasaulē.
- Un tētis arī noteikti, vai ne?
- Jā. Tikai Tev seja skaistāka.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |