|
Maijs 25., 2011
10:34 kaķis jau divas naktis nav mājās. meklējam un saucam, saucam un meklējam. man jau asaras iet pa gaisu, domājot par to, cik Lūsijai tagad vientulīgi un bailīgi kaut kur. jā, zinu, ka kaķi mēdz klaiņot, bet ne mūsu dāma. viņa tik bailīga. un tik smalka. pat nokārtoties nevar ārā, nāk iekšā uz savu kastīti. un bēg pat no lielāka vēja, nemaz nerunājot par ko citu biedējošāku. Krišjānis visu laiku staigā un pārsakta viņas mīļākās guļvietas, sauc kaķi un iet pie durvīm rādīt, ka kaķis ārā. naktī pagulēt nevarēja un no rīta pirmā lieta - ātri sameklēt, vai kaķis nav virtuvē pie saviem trauciņiem... kaimiņi apklaušināti, lapiņas izlīmētas... bēdīgi.
|
21:08 tikko blakus ziedošam ceriņu krūmam apglabājām visbrīnišķīgāko kaķi pasaulē. tieši tik brīnišķīgu, cik viena maza kaķa dvēselīte vispār var būt. vislabākais kompanjons, visrūpīgākā aukle un vienīgais kaķis, kurš spējis izpelnīties mana vīra mīlestību. neticami skaists kaķis ar melnu, garu spalvu, krāšņu sniegbaltu žābo un kilometru garām ūsām. lai Tev viegli tur otrā pusē, Pūku Vācelīte.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |