|
|
|
Septembris 27., 2010
19:23 - 6 mēneši
Pusgadu vecs mazulis ir absolūti brīnišķīgs. Tikpat smaidīgs, rosīgs un omulīgs kā līdz šim, tikai mazliet viltīgāks. :) Sagaidot mājās tēti, spiedz no sajūsmas, rokas, kājas pa gaisu vien. Šķiet, ka arī pārējos cilvēkus jau sāk iedalīt savējos un tajos, kuri sākumā mazliet jāpapēta. :) Arī mantas ir sadalītas - paša neinteresantās un vecāku interesantās [pultis, telefoni, visādas paciņas, kastītes utt]. Eksperimentē ar skaņām [purkšķina, mēli izbāzis, paukšķina ar lūpām, spiedz], pļāpā ar vecākiem, mantām un lampām. Arī mehāniski radītas skaņas sāk interesēt arvien vairāk - dauza ar rokām pa galdu, sit mantas pret grīdu, grabina grabuļus. Nu jau sāk rādīt arī savu mazā auniņa raksturu - mēģina ietiepties, paniķoties, patēlot, ka tūlīt raudās. Bet vecāki nepadodas. :) Un reizēm [bet reti] uznāk arī mīļošanās kāre, kad pieglaužas, pieliec galvu, kaut ko klusi padudina. Un izkausē vecāku sirdis vienā mirklī. :) Visskaistākais laiks ir vēlie rīti, kas tiek pavadīti, vārtoties pa gultu. Tad mazais tik omulīgs un mēs tik laimīgi, ka ne vārdos izteikt.
Labi. Labi mums iet. :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |