|
|
|
Septembris 24., 2007
10:12
elegantā galvas atmetienā, grozoties spoguļa priekšā, es šorīt gandrīz lauzu sprandu. kuram katram jau tas nebūtu pa spēkam.
nokraķšķēja tā, ka man zosāda pat uz kāju pēdām sametās.
tagad esmu maksimāli stīva un ik pa laikam vaidu no sāpēm. galvu pagriest varu tikai kopā ar visu korpusu.
bet nekas. tagad es vismaz zinu, ka kaklu tiešām sabeigt tiešām ir elementāri.
|
11:45
bija tik viegli un labi.
basas kājas mitrā zālē, sienāžu čīgāšana, sīkās zivis un milzu vardes, saules stari dīķmalā, ārā ceptas vistiņas (vīramāte viņas merinē vienkārši perfekti), vilkābeļu ogu graušana, pārgatavojušies bumbieri, milzīgs šampanietis un silta saule.
un tik smeldzīgi, zinot, ka tas viss tiks nolikts malā līdz pat nākamajam gadam.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |