|
Septembris 24., 2007
amanita | 10:12 elegantā galvas atmetienā, grozoties spoguļa priekšā, es šorīt gandrīz lauzu sprandu. kuram katram jau tas nebūtu pa spēkam. nokraķšķēja tā, ka man zosāda pat uz kāju pēdām sametās. tagad esmu maksimāli stīva un ik pa laikam vaidu no sāpēm. galvu pagriest varu tikai kopā ar visu korpusu. bet nekas. tagad es vismaz zinu, ka kaklu tiešām sabeigt tiešām ir elementāri.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |