palasījos, ko bez4pieci  sarakstījis par mājokļiem, paskatījos apkārt;)

Nav man te to kakukrāsu un spīguļu ne tik. Tikai tā reprodukcija atspīd. Un zaļais zamša dīvāns nav nekāds dizaina meistarstiķis, tomēr uz tā vienmēr var pārnakšņot kāds, kuram nav kur iet tajā vakarā. Vai vienkārši negribas iet.

Un galdiņš jaunais par ls 27,00. Bet uz plauktiņa zem tā ir kastes ar galda spēlēm.

Virtuvē (to gan no šejienes nevar redzēt) vispār hohoļdizains - oranžzaļrūtainas tapetes ar tulpītēm, rūtains galdauts (vaskadrānas nav, bet iespējams, ka prātīgi būtu iegādāties) un uz tā oranžas Provansas stepētās salvetes ar saulespuķēm. Katru rītu mēs tur ēdam brokastis. Visi četri + kaķis. Vakaros - siltās vakariņas ap septiņiem un tēju ar dienasstāstiem desmitos. Pie dienasstāstiem Mazumiņš parasti pieprasa sveces, tad nu dedzinām pēc kārtas visas, kas mājās - salavečgalvasformas trauciņā, aldara kausiņā, želejveidīgas un vienkārši pēc tualetes atsvaidzinātājiem smaržojošas. Kad beidzas dāvinātās, tad Anna nopērk tādas baltas un resnas, ilgi deg.

Pelnutrauka pie kompja man nav, jo nesmēķēju. Toties virs datorgalda ir grāmatplaukts, bet tajā - 1 metrs matemātikas, 1 m psiholoģijas un pedagoģijas un vēl šobrīd MĪLESTĪBA SKUMJU LAIKĀ (tā arī neesmu visu izlasījusi, kaut kā grūti man lasās), STUM STUM, ZVĒRUDĀRZS MANĀ BAGĀŽĀ, MĪĻĀKAIS, NEPANESAMAIS ESĪBAS VIEGLUMS, CILVĒKS NAV VIENTUĻA SALA un MARSS UN VENĒRA SĀK DZĪVI NO JAUNA (sviestaina, bet ir tur šis tas, par ko padomāt) un Bībele. Vēl jau ir arī citas, bet tālāk no acīm. Un diezgan daudz no tām ir formulliteratūra - man vienmēr ir patikušas pasakas ar laimīgām beigām. Un tad, kad es pati visu dienu esmu filtrējusi caur smadzenēm smagumsmagās domas, vakarā gribas vienkārši atpūsties. Jā, nedomājot...

Vēl uz tā plaukta ir lētajā rāmītī ierāmēta bildīte, kurā Reinis, Anna un mans tālaika audžudēls Mikiņš dodas uz skolu. Vēl viena bērnu bilde, viena Francijas rudens ainava (pastkarte) un šādi tādi krāmi. Kādu laiku bija bilde, kurā VVF man prēmiju pasniedz. Nu, lai privātskolniekiem ir kur acis pamielot. Tagad, kad bizness ierullējis, novācu, bet, ja vajadzēs, likšu atpakaļ;)

Grīda tādā vēmekļtonī, kuram cauri jau izberzusies tā kakukrāsa. Jaunas vēl tik drīz nebūs.

Un ne jau taisnoties es te gribēju. Drīzāk - par prioritātēm rakstīt.

Es gribētu ziemassvētku kaktusu, un reizēm es lieku uz galda pašas tamborētas sedziņas.

Uzminiet nu, ko no 10 vakarā līdz 7 rītā darīja amalija , tērpusies visai atkailinātā melnā tērpā, uzpindzelējusies, safrizējusies un antibiotiķus ar šņabi sadzērusies?

( pareizā atbilde )

Tā zilganā migla manā guļamistabā