| Sadzīviski |
[Feb. 5th, 2005|01:27 am] |
Manā virtuvē šobrīd ir tornis, kura apakšā paplāte ar lācīti, tad rupjmaizes torte, tad Rūķu enciklopēdija un Ģeogrāfijas enciklopēdija, tad - baltmaizes torte un pašā virsū - Bērnu enciklopēdija.
Cenšos sargāt savu Kaucmindietes reputāciju. Baidos, ka par pavieglas sievietes reputāciju parūpēsies kāds cits - rīt mūspusē medības ar visiem Medniekiem;) |
|
|
| Atcerējos |
[Feb. 5th, 2005|01:26 am] |
|
Vakar gandrīz paklupu pār melnu supermersi, kuram logā M burtiņš:) |
|
|
| HA |
[Feb. 3rd, 2005|10:46 pm] |
|
Sestdienas naktī manā mājā būs DORŠAS TORŠU BURZIŅŠ. Varbūt absolūti sievišķīgs, varbūt ar mednieku kolektīva piedalīšanos, bet varbūt pat ar pūtēju orķestri.. |
|
|
| |
[Feb. 3rd, 2005|10:45 pm] |
|
Šodien paskatījos spogulī un pēkšņi likās, ka vairs neesmu smuka. Zinu, ka tā nevajag domāt, bet neko nevarēju padarīt - redzēju tikai pelēku, sagurušu, bik sapampušu sievišķi. Vēēē. |
|
|
| Nedaudz pašironijas;) |
[Feb. 2nd, 2005|09:49 pm] |
Šodien pirmoreiz iejaucos savas meitas skološanās lietās, precīzāk, attiecībās. Parasti paļaujos, ka viņai jau pašai ir pietiekami trenētas izdzīvošanas prasmes. Kā nekā vecāks brālis nav nekāda vecmāmiņa;)
Šodien atnāk tāda pavisam bēdīga un nesaprot, kāpēc Amanda ēdienu, kurš pašai negaršo, saliek blakussēdētāju šķīvjos. Konkrēti - aknu plācenīšus saldēdienā. Šodien Annas, citreiz - citu bērnu. Un tad manī nez kā pamodās kaķenes asinsbalss. Saruna gan mums ar Amandu izvērsās visai dīvaina. Īss konspekts:
- es parādos kafejnīcā, kur Amanda taisās uzēst bulciņu plāceņu vietā. Tuvojos viņai ar, visticamāk, pietiekami izteiksmīgu seju.
- Tur bija vēl porcijas! Anna varēja paņemt citu! (es vēl neesmu atvērusi muti)
- Tu maksā par Annas pusdienām?
- Es varu arī samaksāt! Es tūlīt varu samaksāt! ( ne miņas no izbīļa)
- Un citiem bērniem? Tiem, kuru ēdiens tika sacūkots citās reizēs?
- Es arī viņiem varu samaksāt! (acīs skatiens - es Tevi arī varu nopirkt, glupā vecene)
Un tad es biju tik pat gudra - izvēlējos veco labo nolikšanu pie vietas. Tā kā esmu trenēta, tad vēlamo efektu, proti, lūpas raustīšanos panācu minūtes laikā;)
Es zinu, ka tas skuķis nekļūs ne par kapeiciņu gudrāks vai labāks, bet manējais vismaz pārliecinājās, ka man nav vienalga. Un viņai tas nekļūs par ieradumu, to es zinu. |
|
|
| |
[Feb. 2nd, 2005|07:26 pm] |
|
Vai ir arī melnas zebras? :(( |
|
|
| |
[Feb. 2nd, 2005|12:14 am] |
Mazumiņa slidotmācīšanās vainagojusies ar ģipsētu roku. Atkal bija tas dzelzs ezis vēderā. Un sajūta, ka jāvar, bet pārāk lielas spēka rezerves nav atlikušas.
EŅĢELIS bija piemidzis, tā nu nācās modināt draudzeni, lai aizved uz slimnīcu;) |
|
|
| palīgā!!! |
[Feb. 1st, 2005|06:59 pm] |
Mīļie vēstures zinātāji!
Vai jums ir kas interesants prātā par tēmu MEITEŅU AUDZINĀŠANA BRUŅINIEKU ĢIMENĒS (APT.14.GS EIROPĀ). |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2005|11:19 pm] |
|
Tā. Jau otro vakaru pēc kārtas aizeju no šejienes neapmierināta. ALN |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2005|11:08 pm] |
|
Annai, šķiet, bik problēmas ar klasesbiedrenēm. Nevarētu teikt, ka tas pārsteidz, tomēr gribētos, lai viņai tas pokemonvecums mazāk sāpīgs, kā man bija. Bet nevaru jau es viņas vietā dzīvot, saprotu. Un zinu arī, ka viņa ir daudz pašapzinīgāka par mani tajā vecumā. Vienīgā bēda, ka nesmuka esot;)) |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2005|10:50 pm] |
|
Es gribu dāvanas. Šodien pieķēru sevi domājam, ko tik visu man varētu uzdāvināt. Saprotu saprotu, ka tā ir dumi, bet tomēr forši tā padomāt. Kā bērnībā, kad pirms dzimšdienas gājām agrāk gulēt, lai ātrāk pienāktu rīts ar dāvanām. Nekad jau nevarēja zināt, vai būs tieši pie gultas noliktas, vai virtuvē uz galda. Septiņu gadu dzimšdienā man uzdāvināja plati par Sniegbaltīti un rūķīšiem. Patiesībā tur bija divas plates kaut kādā kārbā. Sešos gados Lennebergas Emīla grāmatiņu ar ierakstu par došanos uz skolu un teicamniekiem;) Trīsdesmit - extrasarkanu Dzintara lūpukrāsu sevišķi sagatavotā sniegavīrformas iepakojumā un komplektiņu ar sarkanajām pildspalvām. Trīsdesmit pirmajā dz. d. - ZELTA G burtiņu ķēdītē, rotātu ar BRILJANTIEM. Kādu laiku nēsāju ik dienas, tagad ik pa laikam man pārprasa, kāpēc es nenēsājot. Nācās atzīt, ka zelts atstāj tumšas svītras uz ādas. Nesatraucieties, tā dzimšdiena vēl tālu;) Paspēsiet sagādāt ko īpašu.. |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2005|03:10 pm] |
Annai draudzene atnāca. Tagad abas kaut ko projektē, bet es atceros, cik ļoti man agrāk gribējās, lai draudzenēm pie manis patīk. Lai viņas notic, ka mans tētis nemaz nav šausmīgi briesmīgs. Un mamma arī. Un tagad es pati cenšos nebūt briesmīga - ienesu meitenēm suliņu un šokosieriņus. Ko vēl?
Tagad jau arī gribas, lai draudzenēm pie manis patīk;)
Starp citu, šonedēļ ir pietiekami labi datumi, lai pieteiktos ciemos... |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2005|02:40 pm] |
No rīta, kamēr es gulēju, Mazumiņš bija ieslēdzis kaut kādu seriālu. Tur visi centās noskaidrot, vai spēs vēl kādreiz mīlēt, vai vecāki viņus mīl utt.. Gandrīz sagribējās celties augšā un paskatīties. Man tas šķiet absolūtās bezdarbības kronis - skatīties kādu tādu Rozamundi vai Mīlas kroni. Smadzenes atslēgtas, silti, kājas savilktas zem dupša, karstmaize ar trekno sieru šķīvī, kafija lielajā krūzē, ek..
Man tā nāca miegs, ka nepiecēlos tomēr. Bet vēl jau nav vakars;) |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2005|12:50 pm] |
|
Izrādās, Annai jau ir viņas divstāvu sapņumājas projekta uzmetums;) Tur ir istabas pašai, brālim, māsai, dēlam, meitai. Nav ne zīmes, kas liecinātu, ka mājā paredzams vēl kāds vīrietis vai vecāki (tas normāli). Nav arī virtuves. Toties ir vairākas vannasistabas, baseins, balkons un puķu dārziņš istabas vidū. Mājas forma apmēram kā atombumbai plakātos, tikai ar tukšu vidu. Vispār - stilīgi. |
|
|
| |
[Jan. 31st, 2005|09:17 am] |
|
Puteņo tieši balkona durvīs. Šīs, bīstamās, man tādas ne pārāk noblīvētas:( |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2005|11:40 pm] |
|
Rīt uz darbu neiešu, vedīšu Mazumiņu pie daktera. pašai arī dīvaina dūša - vakar nežēlīgi sāpēja kuņģis vai kas līdzīgs, vēmu, bet vieglāk nekļuva. Bet, kad ieraudzīju to jauno grīdu, palika vieglāk. Tagad atkal jocīgi:( |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2005|11:33 pm] |
|
Man patīk lielās mājas kārtošanas. Nepatīk tikai, ka vienmēr beigās paliek kaut kādi sīkumi, kurus jau slinkums nolikt vietā. Vai arī īstas vietas nemaz nav. Un tad nākas kaut kur nogrūst tos "sēklai". |
|
|
| |
[Jan. 30th, 2005|11:15 pm] |
|
Tā jaunā grīda izskatās fantastiski labi. Žēl, ka pagaidām tikai vienā istabā - meitenēm. |
|
|
| Par ikdienišķo |
[Jan. 29th, 2005|10:07 pm] |
|
BV liek grīdu, bet Mednieks nobeidzis mazu, nevainīgu mežacūksivēniņu;) |
|
|
| |
[Jan. 29th, 2005|10:05 pm] |
|
Cilvēki mēdz pārsteigt arī pēc tam, kad šķiet, ka vairs nu nekad.. |
|
|