Eju cept sēnes |
[Feb. 9th, 2004|06:57 pm] |
|
|
|
Comments: |
| From: | amalija |
Date: | February 9th, 2004 - 09:16 pm |
---|
| | paklau, izpalīdzi! | (Link) |
|
Trīs teikumos svarīgāko par Persijas līča karu var palūgt????
From: | divi_g |
Date: | February 9th, 2004 - 09:38 pm |
---|
| | Re: paklau, izpalīdzi! | (Link) |
|
Hmm... Aptuveni tā - 1989. vai 1990.gadā (neatceros, kurā tieši, bet webā to var atrast precīzi) Irāka okupēja un anektēja Kuveitu. Domājams, ka tā pamatā bija vēlme uzlabot iedragāto valsts ekonomiku pēc neveiksmīgā kara ar Irānu un spekulācija par starptautiskās sabiedrības nespēju reaģēt ASV un PSRS pretrunu un citu iemeslu dēļ. Tomēr šī spekulācija nepiepildījās, un ASV vadībā zem ANO mandāta tika izveidota starptautiska alianse, kuras mērķis bija atbrīvot Kuveitu; aliansei pievienojās arī PSRS, iespējams, lai demonstrētu savu draudzīgo nostāju pret ASV un iezīmētu Aukstā kara beigas, kā arī tādēļ, lai slēptu bīstamās tendences iekšpolitikā (Baltija, Kaukāzs - ne velti kara laiks sakrita ar "barikāžu laiku" Lietuvā un Latvijā). Pirms operācijas tika īstenota apjomīga propogandas kampaņa, tā un pati operācija bruģēja ceļu jaunai starptautiskās sistēmas izpratnei ar ASV kā "globālo policistu". Militārā operācija tika veikta 1991.gada janvārī un bija spožs panākums - alianses zaudējumi no irākiešu ieročiem bija minimāli, Irākas armija sabruka dažās dienās. Pirmoreiz tika izmantoti t.s. "gudrie ieroči" - piem., precīzās lāzervadāmās bumbas. Pirmais karš, ko tiešraidē translēja vadošās pasaules ziņu aģentūras - ar CNN priekšgalā, līdz ar to uzsverot propagandas jauno lomu starptautiskajās attiecībās. Kuveita tika atbrīvoja, kļuva ļoti draudzīga ASV, tāpat kā dažas citas reģiona valstis kā Sauda Arābija, kuras bija baidījušās, ka Irāka tām uzbruks pēc Kuveitas. Tomēr ASV karaspēks nepārgāja Irākas robežu un negāza Huseinu, neskatoties uz to, ka valstī sākās politiskās opozīcijas un kurdu sacelšanās, kuras Huseina režīms asiņaini apspieda. Tas nereti tiek norādīts kā liela ASV stratēģijas kļūda. Pēc kara beigām pret Irāku tika noteikta virkne ANO sankciju, tajā skaitā strikti naftas tirdzniecības ierobežojumi ("Nafta apmaiņā pret pārtiku"), prasība ielaist masu iznīcināšanas ieroču kontroles inspektorus (karā pret Irānu Irāka iniciēja ķīmisko ieroču izmantošanu, pastāvēja bažas par Irākas kodolprogrammu), militāro lidmašīnu lidojumu un pretgaisa ierīču atrašanās aizliegums divās zonās Irākas dienvidos un ziemeļos, citi ierobežojumi. Ekonomiskās sankcijas ļoti novājināja Irākas ekonomiku, rezultātā Irāka zaudēja savu līdzšinējo pozīciju kā viena no vislabklājīgākajām valstīm reģionā. Tas arī noteica to vienaldzību, ar kādu irākieši izturējās pret Huseina režīma gāšanu 2003.gadā. | |