|
[Feb. 8th, 2004|01:20 pm] |
Riebjas man tas triceklis, kas parādās iekšā, kad uztraucos. Bet kā lai iemācās neuztraukties? Pie tam es diezgan labi protu saglabāt vēsu prātu extremālās situācijās. Varbūt tiem melno berešu večiem arī iekšā viss trīc, kad viņi it kā vēsi sturmē mājas, pilnas ar teroristiem;) |
|
|
Comments: |
From: | asiize |
Date: | February 8th, 2004 - 01:55 pm |
---|
| | | (Link) |
|
trīceklis uztur tonusu dzīvītei
| From: | amalija |
Date: | February 8th, 2004 - 04:36 pm |
---|
| | Re: | (Link) |
|
Paldies par uzmundrinājumu:) Es tad labāk ar mazāku tonusu:)
| From: | mako |
Date: | February 8th, 2004 - 02:06 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Tas, kurš neuztraucas un netrīc - tas nav drosmīgs, bet stulbs. Drosme ir to trīcekli paņemt kulakā un pateikt - turi muti, tu... Un izmantot sava adrenalīna kontrolei - lai ātrāk kustētos, ātrāk reaģēt.
| From: | amalija |
Date: | February 8th, 2004 - 04:35 pm |
---|
| | Re: | (Link) |
|
Es ne par to motivēto bailuli, kas parādās patiesi nopietnās situācijās. Ptu ptu ptu - ar to es tieku galā krietni labāk kā statistiski vidējā sieviete;)) Stāsts ir par tricekli, kurš parādās it kā ne no kā, bailes no visai nedefinētām lietām, no tā, ka nespēšu kontrolēt situāciju varbūt. | |