| Bitīštante = avārija, jeb Dievs nav mazaisbērns;) |
[Jul. 7th, 2004|05:24 pm] |
Hronoloģiski:
15.00 - izeju no dzīvokļa, piesakot 10gadīgam bērnam, lai aiz manis aizslēdz durvis. Kā noskaidrojas vēlāk, viņš to neizdara, bet aiztaisa aizbīdni.
16.50 - zvanu pie durvīm.
16.51-17.15 - zvanu pie durvīm, pa telefonu, aurēju zem balkona.
17.16 - ar vieglu rokas kustību, kāju atspiežot pret stenderi, uzlaužu durvis, tb - rauju tās tā, ka aizbīdnis neiztur.
17.17 - ieraugu bērnu, saldi dusot, īkšķīši mutē, lalala.
17.18 - tā vietā, lai priecātos, ka vismaz bērnam šajā mājā ir salds miegs, dusmīgi cenšos aizslēgt durvis, kas tā īsti neizdodas.
17.19 - saprotu, ka durvis nevar ne atslēgt, ne aizslēgt, ka esmu iekšā un ārā netieku.
17.20 - 17.25 - dažādi izpildos pie durvīm, t.sk., iesaistot kaimiņus, kas ar otru atslēgu mēģina mani izpestīt no ārpuses.
17.30 - piezvanu puisim uz atslēgu servisu, uzdāvinu bērnam jaunu matu gumiju.
17.31-17.37 - dokumentēju notiekošo SC
Ceru, ka turpinājums sekos. Pie viena palūgšu, lai uzlauž pastkasti arī. Tur ir ne tikai vēstule puķainā konvertā, bet arī vēstule dzeltenā konvertā ar putniņpastmarku un skaisti uzrakstītu Tēj...
Ja tas ievilksies, jums nāksies man piegādāt ēdienu....
upd. 17.50 - piezvana bērna tēvs, noklausās manu emocionālo stāstu, nosecina, ka nesaprot, kas tajā smieklīgs, kā arī pamāca, ka domāt vajag pirms darīšanas un citas jaukas, gudras, mīļas un visādi citādi uzmundrinošas lietas.
18.00-18.05 - ierodas bārdainais puisis no atslēgu dienesta, ar vieglu rokas kustību atslēdz dzīvokļa durvis, bik paķimerējas ap slēdzeni, nosecina, ka vajadzētu to mainīt, tad atslēdz arī pastkastīti, kurā atrodas jau minētā vēstule, kurpju veikala reklāma un Freda apkārtraksts, uzsmaida, paņem par pakalpojumu Ls 5, pretī, protams, neko nepiedāvā, iesaka RĪT zvanīt, ja rastos vēl kādas problēmas. Es apsolu, ka tieši tā arī darīšu, ja netikšu ārā, un bik samulsinu puisi. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}