| Lietus lietus |
[Nov. 17th, 2003|02:36 pm] |
Ārā slapjš pēc suņa! Tad nu neeju ārā un domāju lielo domu - iet uz vingrošanu vai bastot? Pasakiet, ka jāiet!
Piemēram tā varētu būt iedvesmojoši - Amālij, tu kļūsi par resnu govi, ja tikai sēdēsi pie galda vai dīvānā, grauzīsi pistācija, tostermaizes un virsū uzdzersi kafiju ar balzāmiņu. Brr... Gribu būt smuka, vingrošu tomēr::))
Vakar smuks, pat skaists bija Bastejkalns. Sen nebiju to tumsiņā redzējusi. |
|
|
| |
[Nov. 17th, 2003|04:49 pm] |
|
Slapjais vientulīgums nāk virsū. Nez vai pistāciju graušana no tā glābj. Varbūt tomēr nāksies doties ielās? Pirmo reizi ir tā, ka gribētos te kādu tuvumā, pie kura varētu aiziet tā vienkārši, nepiesakoties, vai gandrīz nepiesakoties. Un iedzert tēju, vai šņabi;) vai ko citu. Un kurā varētu klausīties. Gribu kādu balsi! Patiesības vārdā jāpiebilst, ka ar balsi vien droši vien nepietiek;) |
|
|
| Pukje sarkanā |
[Nov. 17th, 2003|09:57 pm] |
Mums vēl priekšā nakts. lalalalala.
Bija reiz diezgan lipīga dziesma. Tad nu esmu atkal blēņas piestrādājusi. Puisis rozi uzdāvināja. Tiešām ļoti ļoti skaistu, bet es kārtējo reizi 100% pārliecinājos, ka man tomēr gribas ar otru cilvēku runāt par ko būtiskāku, nu, vai vismaz uzjautrinošāku kā "tiešam snieg", "jā, nez vai nav slidens"..
Bet roze skaista. Interesanti vai zieds ir pats par sevi, vai tajā ir arī dāvinātāja enerģija?
Hm, dāvinātājs jautāja, vai es protu tamborēt un izšūt. Un, šķiet, priecājās, kad atbildēju apstiprinoši. Bet viņš jau nepajautāja, vai pēdējā desmitgadē esmu to darījusi.
Tomēr bija interesanti iepazīties. Un par rozi viņam 1000 paldies. |
|
|