| Pukje sarkanā |
Nov. 17th, 2003|09:57 pm |
Mums vēl priekšā nakts. lalalalala.
Bija reiz diezgan lipīga dziesma. Tad nu esmu atkal blēņas piestrādājusi. Puisis rozi uzdāvināja. Tiešām ļoti ļoti skaistu, bet es kārtējo reizi 100% pārliecinājos, ka man tomēr gribas ar otru cilvēku runāt par ko būtiskāku, nu, vai vismaz uzjautrinošāku kā "tiešam snieg", "jā, nez vai nav slidens"..
Bet roze skaista. Interesanti vai zieds ir pats par sevi, vai tajā ir arī dāvinātāja enerģija?
Hm, dāvinātājs jautāja, vai es protu tamborēt un izšūt. Un, šķiet, priecājās, kad atbildēju apstiprinoši. Bet viņš jau nepajautāja, vai pēdējā desmitgadē esmu to darījusi.
Tomēr bija interesanti iepazīties. Un par rozi viņam 1000 paldies. |
|