|
[May. 25th, 2004|10:27 pm] |
Tas vienmēr pielavās nebrīdinot. Patiesībā - ielavās. Ielavās acīs, krūtīs, plecos. Nē - plecos ne tukšums, bet smagums. Šķiet, ka spēka vienkārši nav. Nemaz. Un zinu, ka rīt atradīsies. Vienmēr atrodas. Mums ir bijis sasodīti smags gads. Man laikam visvieglākais, jo es īstenoju savus lēmumus. Pārējie bija spiesti tiem vienkārši piemēroties bez īpašām balsstiesībām. Es tik ļoti ceru, ka mums izdosies.. |
| |