Miu: Esmu miegamice. Un es dievinu šo svētdienu, jo visu dienu varēju gulšņāt un ripināties pa gultu, ik pa laikam aizripot līdz virtuvei pēc piparmētru kakao vai tējas un auzu cepumiem.

Miu2: Aizdomājos par transcendentālo Dieviņu (pardon, bet biežāk Viņu sanākt nosaukt par " transcendentālo Veci"), Kurš taču varēja šodien iepriecināt ar sauli. Domāju par iemīlēšanos (ai, pavasaris!). Mīlīši, esmu iemīlējusies. Smaids līdz ausu ļipiņām. Un domas, tās lidinās, riņķo. Un tā kā šodien gulšņāju, tad es guļu uz domu spilvena, apsegusies, ieritinājusies domu segās.Brīžiem deguns laukā no segas, brīžiem atceras Tā cilvēka matu smaržu. Skaisti.

Miu3: Ha. Tikai tad, kad mājās pārradās kaimiņš, uzzināju, ka ārā līst (man jau likās, ka kaut kas aiz loga aizdomīgi un īpaši neritmiski bungo pa palodzi).

Miu4: Šovakar turpināšu lasīt Deivida Benediktusa grāmatiņu "Atgriešanās Septiņjūdžu mežā" (Vinnija Pūka jaunie piedzīvojumi). Mīlīga. Tik ļoti piemērota šādai gulšņāšanas dienai. [: