skatījāmies Miloša Formana "Kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu". pieglaudos. smaidīju. man reiba galva.
man patīk viņa zaļās acis. dredi.un šodien viņam bija tādi mīlīgi bārdas rugājiņi, kas skūpstoties kutināja seju.
viņš kā vienmēr daudz klusēja. un es arī. mulsu, kautrējos.

ir pavasaris.
un es ar vislielāko nepacietību gaidu rītdienu.
viņš ir mans pavasaris. gribu viņu izprast.