gribas padauzīt paurīti pret sienu. lai gan nedomāju, ka man no tā paliks vieglāk.

šobrīd ir jauki aizmirsties darbā, jo tā ir vienīgā lieta, kas spēj pilnībā novērst uzmanību no manas fucking tizlās privātās dzīves un domām par attiecībām. jāiemācās būt pašpietiekamai, neatkarīgai un nedomāt par sāpošo tukšumu. tas jāaizaudzē ciet. man tikai nav ne jausmas, kā to izdarīt... viss, ko es saprotu pašlaik - jāizvairās no vienkāršas tā aizlāpīšanas ar random patiešām jaukiem cilvēkiem.