|
Marts 18., 2006
 | 13:16 - Homesick me is back in eL Vii! :)
.
Veselu nedeelju dziivojos Ungaarijas laukos,blakus pilseetinjai vaardaa Zirca, viesniicaa, kas novietojusies kalnos, kur ir visvairaak sniega, visvairaak koku, visvairaak miera... Piedaliijos seminaaraa, kuraa biju viniigais latvietis, vieniigais nepreceetais viirietis, vieniigais, kas negrasaas savu dziivi saistiit ar misijas darbu. Tik interesanti veselu nedeelju komuniceet ar cilveekiem, kas paarsvaraa visi ir ar izcelsmi Amerikaa, protams, ar dazhiem iznjeemumiem, kas bija ljoti nieciigi, proti, viena sieviete, kas ir poliete, tomeer appreceejusi amerikaanju misionaaru, un nodarbojas ar to, ko pashi vinji sauc par „misijas darbu Polijaa”, un veel viena sieviete bija no Holandes, tachu vinjas „misijas darbs” bija Austrijaa, un veel viena sieviete, kas bija dzimusi Kanaadaa, bet shobriid apmetusies uz dziivi Meksikaa, kur vinja veic savu „misijas darbu”, shii viena bija visinteresantaakaa, jo vinja reaali ieniist meksikaanjus, un vinju tracina atrashanaas Meksikaa un taa dariishaa, ko vinja tur dara. Visi paareejie bija amerikaanji, kas savu „misijas darbu” veic Austijaa, Polijaa, Ungaarijaa, Rumaanijaa, Moldaavijaa un Iirijaa. Veel savaa zinjaa var uzskatiit par iznjeemumiem divus amerikaanjus, kas vada bazniicu Sant Perterburgaa, Floridaa (jaa, arii es liidz shim nezinaaju, ka Sant Peeterburga ir ne tikai Krievijaa, bet arii Amerikaa, turklaat viens no shiem diviem viiriem netureeja par nevajadziigu paziimeeties, ka vinjsh ir lidojis no Sant Peeterburgas (Floridaa) uz Sant Peeterburgu (Krievijaa), un chetras meitenes no kaut kaadas kristiigaas skolas shatos, kur vinjas studee to, kaa kljuut par misionaareem. Smiekliigi nedeeljas garumaa klausiities sarunas par „misijas darbu”, lai gan seminaars necik nebija par to, bet gan par personiskaam attieciibaam ar Dievu. Viens viirietis, kas ar savu sievu dziivo Modaavijaa pie kafijas tases prieciigi staastija, cik ljoti vinja buushana „misijas darbaa” stiprina vinja attieciibas ar sievu, jo vinji TIK daudz laika pavada tikai divataa un tik ljoti daudz runaa par visu ko... Un tad piemetina: „vienkaashi mana sieva ir vieniigaa persona, kas runaa angliski”. :) Daudz zirgu. Man pat iepatikaas zigri. :)
.
Man patika, kaa viena sieviete, kas staastiija, par ko vajadzeetu aizguut attieciibaa uz vinju, teica, ka vinjai shkjiet, ka vinjas darbs vinjai ir kljuvis paaraak par prioritaati un paliek paaraak maz laika vinjas viiram, ko vinja ljoti miil, un vinja veeloties, lai vinjas viirs vinjai buutu galvenais, un lai darbs nekljuutu par kaut ko, kas vinju aizrauj vai kas panjem vairaak laika, nekaa vinjas viirs. Man tas likaas ljoti jauki. Es arii gribu sev taadu sievu, kurai es buutu pats svariigais, kura mani liktu par savas dziives lielaako prioritaati. Bet kursh gan to neveeleas?! :) Un es gribu arii, lai man kaadreiz buutu sieva, kura man noziimeetu tik pat daudz, un buutu tik pat svariiga, es zinu, ka man reiz taada buus! :)
.
Piektdienas riitaa vajadzeeja piecelties nedaudz agraak, jo veeleejos nomazgaaties un paeest brokastis, kaa arii sakraameet mantas, jo man nepatiik kraameeties dienu ieprieksh, bet jau astonjos bija paredzeeta mana izbraukshana no viesniicas, lai jau 8:45 atrastos Zircas stacijaa, ievietojies vieteejaa vilcienaa, kas bija nereaals oldskuuls un super getto, vispaar visa Ungaarija ir nereaals getto, visas iestaades, stacijas, sabiedrikais transports, transports uz ielaam, bomzhu guuzmas, tas viss bija reaals getto, vieniigi viesniica nebija getto, bet taa bija ekskluziivs iestaadiijums, izveidots speciaali amerikaanju (jaa, tieshi amerikaanju) tuuristiem.
.
Un tomeer man ljoti patika tas getto vilciens, ar kuru devos uz pilseetu, kas saucaas Gyor, pusotru stundu es leenaam ripinaajos shai vilcienaa, veroties pa logu un priecaajoties par Ungaarijas mezhiem, kalniem, slimiigajiem kokiem, kam ljoti daudziem bija kaut kaada jociiga slimiiba, no kuras to zaros bija kaut kaadi jociigi kumshkji, bet tie patiesiibaa tos kokus padariija tikai veel skaistaakus, iipashi uz ziemiigaa fona ar kalniem un taa... Un es sapratu, ka man nereaali patiik braukt ar vilcienu caur tuneljiem, kas caururbj kalnus. Zheel, ka mums Latvijaa taadu nav. Un veel es priecaajos par to, ka pa sho pusotras stundas braucienu pamaniijos redzeet stirnu, zakji, kush pa lauku izmisiigi muka prom no vilciena, triis irbes (lielas mezha irbes, viena no taam bija teevinjsh – ljoti kraashnjs), triis eergljus, zhagatu un veel visaadus putnus.
.
Gyoraa es paarseedos citaa vilcienaa, kursh mani veca tieshi uz Budapeshtu, shis vilciens bija mazaak getto, brauca daudz aatraak, un ne pa kalnainiem, liiklochainiem celjiem, deelj kaa vinjsh bija daudz garlaiciigaaks un man patika daudz mazaak, nekaa tas pirmais supergettoiigais vilciens. :) Budapeshtas lidostaa man pasee iespieda ziimogu, kas man likaas ljoti jauks un jau sen aizmirsts pasaakums, reiz iefanoju par pases piekraashanu pilnu ar shaadiem ziimogiem, bet jau vairaakus gadus nekur neviens neko taadu nebija spiedis...
.
Un neviens nelikaas necik satraucamies par to, ka lidmashiina kaveejaas vairaak par stundu, arii es nee, jo man tik un taa Praagaa liidz naakoshai lidmashiinai jaagaida veseles chetras stundas.
Ieradies Riigaa, lai gan aukstaa un sniegainaa... Es sapratu, ka man sheit tieshaam patiik vislabaak, un es sheit juutos vis maajiigaak. :) Laikam esmu nedaudz homesick.
.
Garastāvoklis:: jauks, bet still slimiigs bik
Mūzika: Weezer, Offspring, Boysetsfire
|
Comments:
Varētu Torņkalnu, Āgenskalnu vai citu kādu Rīgas kalnu caururbt ar tuneli.
Jā. Tas būtu forši. :) Es iefanotu. :) |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}