Marts 8., 2006
| 10:56 - kāds grib atkal iesaistīties spontānās dzejas apmaiņā?! :)
|
Comments:
Nu, ja, ka līmējas un rīmējas! Bet citi melš par mums: "Tie tur tik tā zīmējas" Bet tas ir pofig mums! :)
Tas ir pofig mums, Vectēvs zina labāk, Ska vectēvs?
(man sanāca haika!) :D
No jocīgā vārda haika Man paliek slapja maika bāc!, ne tikai maika slapja nu jau visa baika! :)
Vai Tu jocīgs? Nu jau "haika" nepatīk, Vectēvs arī bija spocīgs, Ejot pa māju, bļaujot, smejot, un skrienot - "haika-taika-baigā-paika"
:D šits!
Jocīgs es patiešām esmu Toties ne ar vēder' resnu Neēdu es vecu desu kad nemazgājos, nedaudz nesu :)
Bet zini? - - - Kādu dienu, sēzhot mājās, sagribējās bomzi kājās. Es šim saku "nepīpē", šis man kaķi izlietnē.
Kaķis pašķīst baigi labi, ņemam alu, dzeram abi.
:DDDD
šis viens sanāca Tev labi šādās domās laikam esma abi vārdus atskaņām pat ņemu un pēc tam no kauna vemju... :)
Šos vārdus mutē neņem, ka Tu no kauna vem'! Man katra rīme, Kā salipusi līme, laukā nāk. umm.. nē. nenāk. :D
drīzāk līmi mutē ņemt nevaig citādi vēl salips Tev vaigi pat ja līme būs tād' maig' mocīsies Tu mājās baigi
Jau tāpatās mājā baigi, kur nu vēl tie vaigi. Jāņem talkā termoss, soma, Jā'vēdina laukā oma.
(ak jā! jāliek aparāts, nu tas, kurš strādā bez drāts, silda ūdeni un dzied ja redzi viņu - spied...) :)
kamēr mazi tos var spiest un miskastē iz sviest bet, kad tie lieli paaugās no tiem nu dien jā uzmanās!
Man šorīt radās apburoša doma no kuras uzlabojās arī oma: uzcept rosolu būtu mans plāns, mazliet stulbs un mazliet jēls!
Kamēr necepts - timēr jēls Domu gājiens Tavs ir cēls! Ņem un cep, kamēr nav vēls To rosolu, kas vēl ir jēls!
Par veederu, kam nav ne vainas Vienmeer ashi raisas dainas Tas ir mans lepnums, zelts un prieks Arii apmeeros nav nieks
zinu vienu tēvaini redzēt' Tu viņ' vēderi! es Tev godīgi saku nevis kaut kādu pasaku . savu pinci niecīgo vai arī nikno, briesmīgo redzējis viņš nav gadiem. tas ir praku, nu dien! :)
ak jel.. Tu esi traks..! :D
jā, es gribēju teikt "par traku", nevis praku... :) |