vai tiešām mūsu nopietnā dzeja
liek vilkties smieklu krunkās sejai?
ja pieliktu mūziku Mārtiņš Leja
būtu dziesma piemērota dejai! :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man brokastis ir vakariņas
Pavisam dīvainas man viņas
Ir apnicis pa naktīm sust
Sen laiks no darbavietas zust

(Reply to this) (Parent)

Nu kādas divas dienas jau
Kopš 6dienas kā agrāk nau
Kāds neparasts prieks un līksmība
Tā galīgi nejauša sagadība
Man Donots koncī gadījās būt
Tas sirdij licis līksmai kļūt
Kā jaunības dienās es jūtos nu gan
Kad kājas pašas uz končiem nes man
un pankroks jau atkal ausī skan
Bet tomēr ir neraža kāda tam klāt:
Kad gribēju Donots es nokačāt
Tad šķēršļi nu visi liek man stāt
Tā lieta nekādīgi nevedās
Nu liek man pārdomāt lietas tās
Te galvā man Alvils iešaujas
Ar ierakstu plašumiem apgādāts tas.
Un tāpēc es lūdzu tev lietu šo
Lai tu to kārtīgi izprāto
Un saki man lūdzu vai negadās tā
ka Donots Tev kādā kabatā.
Ja lūpas pašas jau saka tev JĀ
Tad lūdzu Tev sniegt man kādā diskā
Šīs skaņas, kas liek man teikt: "rekā!"
:D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Mees katrs kaajaas aunam spaini
Ja sagaadaas tas kaadam laimi
Mees katrs galvu baazham stobraa
Lai prieka formula ir rokaa

(Reply to this) (Parent)

Tev laikam atkal izlīdzēšu
Donots ripuli Tev sagādāšu
Tiešām reiz tos netā zagu
Tagad pūšu triumfa ragu. :)

(Reply to this) (Parent)