|
Janvāris 18., 2006
 | 09:37 - mans, Tavs, viņa, viņas, mūsu, viņu...
.
Paskaidrojiet lūdzu, mīļie, ko nozīmē termins "mans"!
.
Ja man kabatā ir pieci lati, es saku: "tie ir mani"... Lielā mērā tie arī ir mani, jo es tos varu apmainīt pret dažādiem produktiem, ņammām utmldz, un tomēr, es apzinos, ka lai gan Latvijas Banka tiešā tekstā neraksta kā vecos laikos "valdības īpašums", tomēr es apzinos, ka šī pieclatu banknote īstenībā pieder valstij, man pieder tikai tas, ko simbolizē šī naudas zīme... Tiesības uz ņammām, ko var iegūt piecu latu vērtībā...
.
Labi, cits piemērs. Es mīlu šo pilsētu. Es to saucu: "mana pilsēta"... vai jebkas no tā, kas te ir, man pieder? viens muļķis izdomā manā mīļākajā parka stūrīti uzbūvēt pretīgu aluskiosku, viņam pilsētas arhitekts dod atļauju, Rīgas dome izsniedz licenzi, viņš manu superīgo stūrīti nomaitā, un viņam uz to ir visas tiesības, savukārt man nav ne mazāko tiesību savu stūrīti aizstāvēt, jo tas nemaz nav mans, es to tikai saucu par savu, tāpat kā visu pārējo pilsētu... vai Rīgas domei un arhitektiem pieder šis stūrītis? nea. stūrītis un visa pilsēta pieder visiem, tātad - nevienam. bet viens pidars (es atvainojos) ņem un tur uzceļ sviestainu alus-kiosku. Cik galu galā lielā mērā un ar kādām tiesībām es varu teikt par šo pilsētu, ka tā ir mana?
.
"mana meitene" - ko the fuck tas nozīmē? to, ka es esmu izrādījis kaut kādas simpātijas viņai un viņa man, un viņa piešķir kaut ko no sevis man un es kaut ko no sevis viņai? Tad es varu drīzāk teikt varbūt: "kaut kas mans no šīs meitenes", bet nevis "mana meitene"... neviens nevienam nepieder. mēs krītam izmisumā, ka "mūsu meitnes" mūs pieviļ, piečakarē, pamet, izmaina ar kādu citu... bet vai mums uz to ir tiesības? neviens nevienam nepieder... un tomēr, mēs domājam tikai par sevi, par savām egoistiskajām interesēm, par savu patmīlību, un ar laiku mēs sākam uzskatīt, ka mums uz to ir tiesības, kas jārespektē arī visiem apkārtējiem... bet kas mums šīs tiesības ir piešķīris? mēs paši? commmon! "mana meitene" ir tikai teiciens, kas norāda uz lēdiju, ar kuru ir intīmākas attiecības (dotajā brīdī), nekā ar citām, vairāk arī nekas, literāli ne par vieu meiteni neviens no mums nevar teikt: "mana meitene".
.
Mūzika: Frank Turner - Romantic Fatigue
|
Comments:
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/39318/2310) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) dat |
|---|
| Date: | 18. Janvāris 2006 - 10:05 |
|---|
| | | (Link) |
|
meitene nav Tava, bet par laulātu sievu iespējams tā varētu teikt, jo 1+1=1
un Tev ir Tavas domas, Tava brīva griba, bet pilsēta, saulriets un jūra ir mūsu.
es materiālās lietas neuzskatu (vismaz cenšos neuzskatīt) par savām - drīzāk iedotas lietošanā uz nenoteiktu termiņu :)
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/4240/776) | | From: | sin |
|---|
| Date: | 18. Janvāris 2006 - 17:01 |
|---|
| | | (Link) |
|
cilvēki vienkārši ir privātīpašnieciski..
Griekju stoikjis Epikteets runaaja par shiim lietaam aptuveni pirms 26iem gadsimtiem, vinsh noraada uz to, ka muusu varaa (jeb mums pieder - ir muusu) ir domas, idejas, priekshstati, alkas u.c., bet muusu varaa nav muusu kjermenis, slava, manta etc. To visu mees esam aiznjeemushies un tas mums buus jaatdod. Varbuut saakumaa izklausaas shiiziigi, bet iesaku palasiit, interesting point of view :) http://www.san.beck.org/Epictetus.html#1 (biblioteekaas un graamatniicaas pieejams arii latvieshu valodaa - Epikteets "Rokasgraamata")
Nez kaadeelj es zinaaju, ka andrejs piekomentees tieshi sho
un vispaar Tev dereetu nevis gudriibas baarstiit, bet iemaaciities kaut ko uz riitdienas eksaamenu |
|
|
