|
|
Saturday, June 14th, 2003
| |
22:37
|
Un es atkal filozofešu.
Vai var baidīties no sapņiem? Ka kautko isapņos nepareizi? Vai baidīties no murgiem? Ka kautko isapņos ne pa prātam.Balies no mūzikas,bailes izdzirdēt svešas skaņas.Sajust citu skūpstus.Bailes..Daļa no manis.Daļa.Lielākā.Kāpēc? Jo ticu bailēm,tāpat kā meliem.Bailes ir meli.Jo no tā baidas.To samelo.Bailes ar,samelo.Ko es rakstu,ko? Es pati nepajēdzu.Esmu iegrimusi savā zemapziņā,rakstu to kas tur notiek1 bEzjēdzīgi? Varbūt,patiesi - jā.Savā zemapziņā griabs ataisīt kādu vecu noputējušu,sen neatvētu atvilkni.Parkaņēties.Uh,atradu vineu mapi - mali.Nē nē nerakstīšu.Es esmu pārāk atvērta.Rakstot šo liekas ka sirds izgriesta otrādāk..Tā tam nav jābūt
|
|
(5 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, May 15th, 2003
| |
21:20
|
Neaizbēdz,nē
Tev nav kur palikt
Nē
Paliec uz manas sejas
Paliec
Kā rēta
Kā rēta kas palikusi no sāpju slimības
Kā apliecinājums
Nepamet mani
Nē
Tu mana vienīgā
Mana
Karstā asara
Izdedzini manu seju
Iegravē savu vārdu
Nē
Tev nav kur bēgt..
current mood: Ak
current music: Merylin Menson-mocksy
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| |
20:52 - Neisāpētais
|
Un atkal tas pats.Kā jau vienmēr,bez asarām nevienu dienu.Man sāk šķist ka viņas man drīz aptrūksies un kas tad man būs jāraud.Vienalga man sāpēs,bez asarām var istikt,vienalga sāpēs,bet ar sarām ir vieglāk...
Rudāt-mana ikdiena,vienkārši manī pašā ir tik daudz laikus neizraudāatu sāpju ka tās visas gāžas kā asiņu jūra uz manas dvēsesles.Un re-atkal jau puņķi un asaras par kautko tādu ko man vajadzēja izraudāt jau pirms 5 gadiem,bet tad es vēl biju jauna,un nezināju kas ir sāpes,nodevība mīļiem cilvēkiem.Biju mazs iskladīgs skuķis kurš skraidīja pa visu pasauli un bija tik aizņemts ka neatlika laika pārsāpēt sāpes.Un tagad man ir grūti.Es pat normāli nevaru aiziet uz skolu,skolā asaras asaras un vēlreiz asaras,jau sāk kauns palikt no tiek skolotājiem.Jau nojaušu ko viņi par mani domā.Tā tas ir...
Nu kāpēc es biju tik liela muļķe?
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|