***
Mani sildīja tikai domas par Tevi,
Tavs smaids lika manai sirdij aiz prieka gavilēt.
Man pietika ar mazumiņu -
Visnenozīmīgāko vārdu,
Vārdu, ko izteica Tavas lūpas,
Vārdu, ko rakstīja Tava roka.
Muļķe... Kāda es esmu muļķe!
Taisnība - muļķiem patiešām laimei nevajag daudz,
Bet vēl mazāk vajag,
Lai viņiem šo laimīti atņemtu...

***
Laikā, kad mana sirds bija gatava mīlēt,
Mīlēt Tevi,
Man kāds iedzēla,
Ielaižot savādu indi.
Inde lika manam prātam
Cīnīties pret sirdi.
Cik dīvaina sajūta! -
Sirds mīl, bet prāts nīst...
Prasi, kas ir šī inde?
Atbilde ir - patiesība...