Ta beidzot neviena nav mājas, un varu atpūsties.
Acis krīt ciet, bet aizmigt nevaru. fui.
Šorīt pamodos ar pārliecību ka arā ir balts sniegs un ka ir ziema, tomēr nācas vilties.
Fonā skan mum, un man gribas piedzerties. un gribas ziemu, ļoti ļoti. Atkal stāvēt uz balkona, salt, pīpēt un skatīties dūmos, žēl ka Juris ir londonā un vairs nenāk pa vakariem pie manis pīpēt un dzert, kārlis ar nav , bet ar jaunajiem draugiem vairs nav tas pats kas pirms 2 gadiem. ehhh..