Diez, ar visiem ir tā - tev kāds ļautiņš krata sirdi, bet tu sēdi, it kā klausies, izrādi interesi, kaut ko iesaki, pārjautā, bet īstenībā tai brīdī esi tālu, tālu prom no šī cilvēka, prātojot TIKAI un vienīgi par sevi, savu neizdevušos dzīvi, problēmām, sāpošo aizkuņģa dziedzeri, tepat kaut netālu klīstošo nāvi... Ļautiņš skatās, ko jautā, teic, ka viņam tavs viedoklis svarīgs... Tu bilsti ko, bet tas nebūt nav tavs viedoklis, jo vienkārši tev tāda nav... Nav ne par vienu, jo tu netiec galā ar sevi, kur nu vēl, lai tev būtu viedoklis par kādu, kurš tavā dzīvē neko mainīt nevar, jo viņam taču arī ir savas problēmas...
Un kas tad ir saskarsme, apmainīšanās ar vārdiem, kuros nav nekādas citas jēgas kā vien informācija par un tikai vienīgi sevi???? |