Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... - Komentāri
|
| |||
Jā, kaut kā vairāk iznāk komunicēt ar datora ekrānu un grāmatām. Pēc cilvēku sabiedrības īpaši netiecos, kas gan man vispār ir raksturīgi, bet pēdējā laikā jo īpaši. Ir kādi trīs purni, kurus es uzskatu par saviem labiem biedriem un arī vecāki, protams, taču tie ir izņēmumi. Runāšana ar citiem no manis prasa zināmu piepūli. Ja kāds par mani izrāda pārlieku interesi, varu kļūt arī nepieklājīgs. |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... - Komentāri
|