Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
| ||||
Jūku prātā no tā, ka darbu vairāk nekā stundu dienā. VIss sākot ar rītdien darīšu galu haosam savā dzīvē... Sākšu laiku plānot. Cibai atvēlēšu 30min rīta pusē un 30 min pēcpusdienā:) Vairāk nevaru, NEDRĪKSTU atļauties. Citādi atskaitīs no augstskolas, atlaidīs no darba, galu gala - sals, bads, nāve. Tākā ārā ir ziema - letāls iznākums neizbēgmas. Saņemos! Pēdējais laiks sākt kaut ko jaunu.... | ||||
comments: ir doma |
| ||||||
Man arī vajadzētu sākt stingri plānot savu dzīvi... Zini, strikts dienas plāns palīdz dīvainā kārtā. Saņemties. Savākties. Neizšķiest laiku visādām muļķībām. | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
Par to es domāšu rīt. Gribētos jau cerēt, ka rītvakar nebūs jādungo vecais labais latvju meldiņš - Tā rītdiena nāca un gāja, tā pagāja nedāļas, tā pagāja mēneši, gadi, tik alisons ar dzīvi cīnijās. | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||
Es gan neko nedaru pēc plāna. Daru to, ko vēlos, un kad ienāk prātā. :) Improvizēju. | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
Man jau arī visa dzīve viena liela improvizācija, kas brīžam mijas ar sajūtu, ka tas tik liels pārpratums... Gribētos tādu skaistu, kas līdzīga krutam auto - spīd, laistās, viss savās vietās, smaržo pēc laimes, ātruma un brīvības. Kad mana dzīve būs līdzīga sidrabkrāsas BMW. Manējā līdzinās nenosakāmas krāsas zapītim, no kura kāds vēl papūlējies uztaisīt kabrioletu.. .:) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|