Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
| ||||
Nekas nevarbūt labāks par lauku kapu apmeklējumu ziemā:))) Nepārprast... tiešām fanoju... Biju aizgājusi iedegt dažas svecītes. Sniegs ~ 60cm... Izbridos uz nebēdu, jo lauku kapos jau sniegu tīra tikai tad, ka nepieciešamība spiež... Pasēdēju sniegā, uztaisīju dažus sniega eņģelīšus un tad tādā pašā vīzē lēnām un nesteidzīgi bridu 200m uz mājām... Ak jā, skasti, brīdī, kad iededzu pēdējo no 4 svecītēm arī saulīte uz īsu brīdi uzspīdēja:)) | ||||
comments: ir doma |
| ||||||
Vot šito latviešu tautas aizraušanos ar kapu kultūru es vienkārši nesaprotu. Manuprāt, neesmu tamlīdzīgās vietās bijis jau vismaz gadus... Nē, nepateikšu, bet daudz. Un vēl vismaz tikpat daudz gadus negribu tur rādīties. Ā, nē, samelojos. Pirms pāris gadiem bija fakultātē ekskursija sarīkota pa Kurzemes baznīcām, un dažā labā tur arī dzīvespriecīgi līķīši atpūtās vai nu tieši iekšā, vai ārpusē. | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
Laimīgais, ka tev neviena tur nav, ko apciemot... Man redziet bija pienākums... Vectēvam nāves diena... Pie mums tur laukos šitais vēl tiešām ļoti dzīvs... Netālu ir viena kapsēta, kur vēl joprojām kārtējo ļautiņu glabājot, pie mājas tuvējā bērzā krustu griež... Ir arī vēl visādas citas izdarības... Runājot par kapiem - tās ir manas pirmās bērnības atmiņas, jo maziņa ļoti daudz laika pavadīju ar vecotēvu, a šis bija šo mazo kapu saargs... Arī tagad krustmāte pilda šo pienākumu un mājās vesela skapja atvilkne ir pilna ar šajos kapos guļošo cilvēku miršanas apliecībām... Gandrīz kā Addamsu ģimenes dārgumi:))) Tā lūk:))) Būšu es veca - arī būšu kapu sardze:))) | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Kāpēc nav? Dobeles kapos vecvecāki guļ. Bet negribut tur braukt un viņus "apciemot", un viss. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Tev tas šķiet pretdabiski??? TU to uzskati par blēņošanos??? NU man jau sen ir ideja par virtuālajiem kapiem:))) Atnāku es pie sava datora pasērst... Salieku ziediņus, Man jau arī tur viesojoties reizēm tirpas pa kauliem... Bet domājot par savu galu - es izvēlētos šito lauku variantu 200m no dzimtas mājām... Tas man šķiet saprotamāk. Un man jau šitais nedraud. Pie mana kapa sērst neviens nenāks. O, par šito tuvāko stundu padomāšu, vai tas ir labi. Ā un tev jautājums, vai tavi vecāki tev nepārmet, ka tu pie omjiem neieviesojies???? Man ik pa laikam liek noprast, ka bez velmes tas ir sava veida pienākus, tā lūk! | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Es to uzskatu par nevajadzīgu, nevis pretdabisku. Vispār es esmu par kremāciju. Neko nesaka, jo paši tur nebrauc. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
Kaut kur esmu dzirdējusi, ka kapos pavadītais laiks esot tieši proporcionāls zaudējuma nozīmībai... Laikam jau ka tās ir muļķības. | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|