Šis rīts izskatījās nedaudz līdzīgs kādai vecai, pastulbai anekdotei...
Iet pa ceļu Zaķītis. Satiek Vilku. "Ko tu, Zaķīt, tik noskumis???" "Man tevi, Vilk, satikt nav tie lielākie prieki:((("
Un tagad es domāju - Satikt Vilku tik lielā mežā ir nejaušība, liktenis vai likumsakarība.
Un ko, šitai mežā nekam citam uzskiet virsū nevarēju???? Piemēram, kādam tikpat piemīlīgam, jaukam zvēriņam kā pats?????
Un, vai tiešām tas Vilks ir tik nejūtīgs???? Saki, lūdzu, kā i????? TIe ir tikai daži no jautājumiem, kas šorīt nodarbina manu prātu:((( |