Protams, ka pilnīga brīvība nemēdz būt, jo mēs nesastāvam tikai no smadzenēm.
Es daru ko gribu, es eju kur gribu un ar ko gribu un es atskaitos kam un cik daudz gribu, BET es katru skolas dienu (vismaz lielāko daļu no tām) parādos skolā un piespiedu kārtā daru to, ko negribu un bieži vien atrodu par pilnīgi nevajadzīgu.
Par attiecībām - tur nu katram ir izvēle, bet vieglāk, protams, ir pieņemt atkarības izvēli, jo cilvēkiem ir tieksme grupēties.
Ja nepatīk darba vieta, tad nomaini to. Iespēja ir vienmēr, vajag tikai gribēt. |