Atvainojos te visiem, kas sūkstījās par to, ka apnicis lasīt līdzbiedru gaudulīgos ierakstus... Sēžu es te un tā gribas ko teikt, bet nekas priecīgs man vienkārši vairs nerakstās...
Kā es nepamanīju, ka no dzīvespriecīga optimista esmu palikusi par vienkārši pesimistisku īdē†āju - nūģi... Sekas tam arī ilgi nebūs jāgaida... Kolēģi jau ir kļuvuši atturīgi (da pašļi)... Jāgaida, kad arī draugi sāks novērsties... Pirmie signāli jau ir izskanājuši:((( Ko nu?? Mainīt ko??? Diez, ar ko vajadzētu sākt... Nav ne mazākās nojausmas... |
