Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|
| ||||
Esmu dusmīga! Jau otro dienu pirkstu pret pirkstu neesmu sasitusi... Darbu tā, ka nākamais gads par īsu šķiet:(( Bet es bezmērķīgi sēdu un neko nespēju pasākt... Kā es šo bezmērķīgo laika šķiešanu nožēlošu pirms nāvēs, pie nosacījuma, ja būšu pie jēgas... | ||||
comments: ir doma |
| ||||||
He... Zināma sajūta... Un jo vairāk dusmojas uz sevi, jo mazāk ir vēlmes kaut ko pasākt. Un jo mazāk vēlmes rīkoties, jo vairāk dusmu. Vai ne? | ||||||
(Reply to this) |
Nevisai priecīgs stāsts par pelēcību... -
|