Tas labi, ka šodien jau tas turnīrs nešķiet tik svarīgs. Galvenais jau ir piedalīties, gūt kaut kādas emocijas, izdaiļot dzīvīti. Var tevi pat nedaudz apskaust, ka tev ir kas tāds, ar ko nodarbojies ārpus sesijas, studijām, darba pienākumiem... tāpat vien, jo tas interesē. Man jau sen tā vairs nav. :((((
Sesija? Veiksme? Ja tu neprtendē uz diplomu citā krāsā nekā vairākumam kursabiedru, tad jau kaut kā uz priekšu var tikt. Nu vismaz man tā šķiet. Esmu cilvēciņš, kas sešus gadus esmu studējusi to, ko esmu studējusi, bet šobrīd esmu sākusi apgūt ko tādu, no kā nu pilnīgi neko nesaprotu un tad kaut kā kuļos uz priekšu, tad jau kaut kā to var izdarīt. Jā, tas ir vienīgi tad, ja tā latiņa nav novietota ļoti augstu:)... Vēl veiksme atkarīga no tā, cik eksāmenu tai sesijā. Maz, lielāka iespāja, ka veiksies, daudz - kaut kur nu noteikti nepaveiksies...:))) Bez tam noprotu, ka tev tie eksāmeni viesi notiek dažu nedēļu laikā. Tas labi, var saspringt, pārdzīvot, piedzīvot, bet jā tā kā man, eksāmens tad, ka d beidzas attiecīgais kurss, tad šķiet, ka visa dzīve pārvēršas par vienu lielu sesiju:(((
P.S. Ir jau ir tas turnīrs svarīgs, ja vienreiz gadā. .......:)))))) |