| Pārņēmusi tāda savāda gaidīšanas sajūtā... Vēl pavisam mazliet, mazliet... Un tad laiks paskries, protams ne tā un... Varbūt līdz nākamajai reizei pavasarī, bet varbūt nekad... :( Ar nepacietību gaidu un baiļojos vienlaicīgi. Neieredzu šo sajūtu... Tā pa īsto, bet būs taču laiks, laiks ko esmu noorganizējusi pati sev, laiks, kas neskatoties uz visu ir vajadzīgs, jo citādi ir aizmirsies, ka vispār esmu dzīva, un ka var būt arī citādāk... Taču uz mirkli, kaut uz īsu vajag kaut ko, par ko pajūsmot. Uh, ja jūs būtu redzējuši, par ko es te jūsmoju... Jūs mani nesaprastu... |