| Vēl joprojām domāju par to, ko pieredzēju esot Ungārijā... Nejaušības pēc nonācu kāda Egeras vīndarītāja vīna pagrabā... šis cilvēks mani tā ir fascinājis, ka vēl joprojām domāju par viņu... Šis bija viens no nedaudziem cilvēkiem, kuru ieraugot izjutu patiesu cieņu... Cilvēks, kurš ir savā vietā, laikā, ir mierā ar to, kas ar viņu notiek, un dara to, kas viņam patīk... Fantastisks cilvēks... Un tas teksts, ko viņš teica par to, ka dzīve būtu tik garlaicīga, ja visiem garšotu viens un tas pats vīns, un tas, ka pasaule ir katru mirkli jābauda - kaut kā aizķēra... Tur, uz brīdi, gandrīz apraudājos... Man bija dots mirklis būt šada mierīga, inteliģenata, gudra, pašpietiekama cilvēka sabiedrībā... Ai, ko es te rakstu... Vārdos šīs sajūtas diemžēl nav ietveramas... Mēs visi, pagrabiņā esošie, bijām pārsteigti, aizkustināti no šī cilvēka sabiedrības... Zinu, ja vēlreiz būšu Egerā noteikti meklēšu iespēju vēlreiz pabūt Gaj Lajos sabiedrībā... Viņu atrast nebūs grūti - viņš ir viens no labākajiem vīndariem Egerā... Var jau būt, ka tas bija tikai Peter BORA blakusefekts jeb kā viņš teica - PETER BORA ir vīns ar maģiju... |