Miera sajūta, saruna ar sen-neredzētu cilvēku , kuru vēl joprojām neredzu tik lasu viņa uzdrukāto tekstu, kas patiesībā liekas ka man ir prieks par viņu un viņa dzīves notikumiem, jaukiņi, jo prāts nav aizmirsis visu to kas ir bijis starp mums un vēl joprojām ir kaut kāda sajūta kurai tas viss interesē , bet dziļāk nelaiž jo īpašā vieta ir jau aizņemta īpašām cilvēkam. Un šo vietu nespēs neviens un nekas cits iekarot [ izklausās varbūt kaut kā nezinu kā, bet viss ir tik patiess ka liekas ka nekas cits nespēj stāties, jo šis īpašai skatiens vien dara laimīgu] un tepat aiz sienas trīs cilvēki ik palaikam paķiķina vai pačalojas. tas nespēj manu mieru , kas mīt sirsniņā nekādīgi izdzīt. šis klusums ir tik dīvains kā tas dīvāns no mana sapņa, kad jau pavisam sen! hā interesanti! klau TU mana doma atgriezies. Aizklīda tā ka tāds liels lietus mākonis kas neko neatdod no sevis, hmmm interesanti.
Mūzika: |
jazzzzzzzzz līdzz iemidzināšanai zzzzz |