ŠODIEN braucu mājās no skolas laikam jau pēdējo reiz braucot, sapratu nekādas saistības vairs ar to iestādi, nekādas saprašanas ar to manu dzīvi, kas tālāk būs ko darīšu, kas no manis vispār iznāks. Laikam jau varu tagad aizmirst par brīvības izjūtu nu jā itkā brīvība nekādas saistības nekādas vajadzības itkā,bet tas viss tikai ITĀĀAĀ, bet kas tak ir jādara. Atceros pagājušo gad kā teicu kā var neko nedarīt, tas tak nav normāli ka neko pat necenties nedarīt NĒĒ es to nedrīkstu pieļaut jārīkos, kas jādara jācīnās par saviem sapņiem, savām cerībām, mērķiem, par savu dzīvi jācīnās. un kā tad šī bezrūpīgā vasra vispār ar šādām domām var turpināties laikam nekādīgi, bet kā reāli, ko es pati vispār vēlos? ai jūtos tik stūlbi es patiesībā nezinu ko domāt, bet laikam tam ōsferim ir taisnība pēc plikas vidussolas pabeigšanas TU esi vienkāršš kociņš bez nekā - kociņš bez zariņiem, bet hāā es tak šito varu lauzt un cīnīties par spīti visiem šitādiem domātājiem pierādot to ka var izcīnīt un kuat ko panāt un iegūt, jo viss tak ir iespējams, a šitā domājot sevi nomierinu.
Pilnīgs HAOSS...
Dzīvo dzīvi dzīvodams un izbaudi visu kas gadās pa ceļam un paķēr arī ko līdzi no mazā iebraucamā celiņa tādā veidā neieejot rutīnā- dzīves rutīnā.
Garastāvoklis:: |
HAOSS |