... vairaak neieshu uz skolu ... vai arii ja ieshu laviishos pa kaktiem lai neviens neuzplijas ... jo neko no ta ko biju plaanojusi neizdariju un pat nezinu vai biju maate tereeze jo viens raizhu objekts bija saraudaajies no taa ko vakar pateicu ... 'lai ir gruuti vajiag speet stipram buut uzvareet' (rainis) njeema un apvainojaas ... kad es prasiiju ko tad vinja veselu meenesi ir dariijusi ka darba joprojaam nav ... un man atbild, bet es mekleeju ... uz ko es atpakal tad ne tur tu meklee ... zinu nav viegli atceros kaa bija ar istabas mekleeshanu ...
un tad divas stundas klausiijos par korejieshu sabiedriibu un par reitumu sabiedriibas jaunatni un kaa mans korejiesu kursa biedrs ik pa briitinjam nobubinaaja ... jaa es nemaz nezinaaju ... jaa es nemaz nezinaaju, tu esi tik gudra ... un tika jauna ... un no kurienes tu to visu zini ( vinjam 34 un triis maasas beerni kas 6 gadus jau dziivo UK un vinjsh tikko svaigs no Korejas ... un shie vinju ne iipashi pieree njem ...) ... un kas mana vietaa tos sentence trees ziimees?
laikam jaamaacaas pateikt nee man tagad nav laika, man laikam bail ak man kaads taa pateiks ... gribu pie A. ljoti ljoti ...
es laikam keru katu kaadu viirusu ... kaa man netiik slimot ja neesmu maajaas ... un ja nedrikst neko izlaist ... un taa eseja nerakstaas ... un ko tad lai es dzeru peeksnji visas idejas pakliidushas ... ja liekas ka ir temperatuura un taa kaa drebulis ... teejas jau iet paari diviem litriem .... ko veel ?
tikko redzeeju savu jauno istabu un esmu sajuusmaa! Man jau gan patiik arii esoshaa istaba (bet tikai istaba ... jo daliities ar veel 13 citiem visaa paareejaa ..nu taa), bet tur mees buusim tikai triis un tur ir gan dusha, gan vanna ... mmmm... un man buus lielaa gulta un skats uz fig tree (nespeeju savaa mazajaa galvinjaa izdomaat kaa tas ir latviski).Vienvaardsakot saaku apsveet iespeejas turpinaat studijas un un iztaisiities arii par Dr. Ko juus par to teiktu ???
Frank McCourt Teacher Man (2006, 255)
I am so happy I am doing it.
Saskanjaa ar N. Chomsky ir taada Universal Grammar mums visiem (cilveekiem) ieprogrammeeta, kas paliidz apguut valodu. Tad nu taads personigas daabas jautaajums, ja jau man tas "softs" ir un vaacu valodu esmu maaciijusies tad kaapeec man taa valoda joprojaam iet garaam kaa piilei uudens ... taadas valodas kaa krievu un anglju nav garaam aizgaajushas? Un Chomsky saka ka tas device derot visaam valodaam ... tikai gruutak var iet ar taadaam kuras radikaali atshkiras no L1 ( dzimtaas valodas) jo tad daudzi koncepti jaamaacaas no jauna (t.i. vajadziigi vairaaki upgrades).
vai kaa jau to raksta .. shodien leeju papardes un vienaa briidii skaidri zinaaju es jau te esmu bijusi un to dariijusi ... un pie tam ljoti sen ... to kas tur veel notika pazaudeju tanii briidii kad atcereejos to sajuutu. diivaina sajuuta ... un es te esmu tikai nedeelju ...
Miss Zī, es izpildīju!
Sandra Baltruka, speciāli Dienai
Izsludināta pieteikšanās stipendijai Fulbraita skolotāju apmaiņas programmā — iespēja gadu mācīt Amerikā
Pink boots* — rādīdama uz saviem apaviem, mazajai japānietei saka Marta Žagare (28) Rūzvelta salas skolā Ņujorkā. Konstatējot, ka abām šodien kājās rozā zābaki, tas ir pirmais, kas angļu valodas skolotājai ienāk prātā, mēģinot nodibināt kontaktu ar nākamo skolnieci, kura saprot tikai dzimto valodu. Četrus gadus vecā Konoka skatās uz saviem gumijniekiem un atkārto — "pink boots". Tie ir pirmie vārdi, ko viņa apgūst angļu valodā. Vēlāk ar attēlu palīdzību latviešu skolotāja viņai pamazām iemācīs arī ciparus, krāsas, zvērus un citas frāzes.
M.Žagare ir viena no 147 Latvijas pedagogiem, kuri kopš 1992.gada devušies savu priekšmetu pasniegt Amerikā kā Fulbraita skolotāju apmaiņas programmas stipendijas laureāti. Gandrīz visas tās ir skolotājas, lielākoties no Rīgas, Liepājas, Jēkabpils, Talsiem un Dobeles, un prombūtnes laikā viņas aizvietoja pasniedzēji no Amerikas.
Katru gadu Latvijā šai stipendijai piesakās vidēji 15 cilvēku, bet uz ASV aizbrauc tikai divi aktīvi, radoši, motivēti, enerģiski un aizraut spējīgi skolotāji. Deviņu mēnešu dzīvošanai viņiem piešķir aptuveni 29 000 dolāru, kā arī apmaksā aviobiļeti un apdrošināšanu. Šogad skolotāji stipendijai ASV vēstniecībā var pieteikties līdz 1.decembrim.
Jāspēj ieinteresēt
"Īstenībā bija fantastiski," par veiksmīgo apmaiņu sajūsmā ir miss Zī, kā Martu Amerikā sauca kolēģi un skolēni, nespēdami izrunāt piņķerīgo "Žagare". Pedagoģei ar septiņu gadu pieredzi bija liels izaicinājums mācīt angļu valodu tiem, kuru valodā pati nerunā. Turklāt lielākā daļa no viņas 4—14 gadus vecajiem audzēkņiem bija iebraucēji no Vjetnamas, Korejas, Ķīnas, Indijas, Krievijas, Venecuēlas un daudzām citām valstīm. Mācību gada sākumā uz jautājumiem angliski viņi nespēja atbildēt neko.
"Es negribētu teikt, ka Ņujorkas bērni daudz atšķiras no mūsējiem. Slinkums un mājas darbu nepildīšana ir universāli neatkarīgi no tautības un valsts. Ja tu spēj skolēnus ieinteresēt un motivēt, viņi strādā." Sākumā Martai bija grūti pieņemt, ka klasē visas sienas jāaplīmē ar uzskates materiāliem, bet vēlāk Amerikas skolā viņa jutās novērtēta.
Profesija, ne dzīvesveids
"Īstos amerikānīšus" miss Zī iepazina krīzes situācijās — kad vajadzēja aizvietot kādu skolotāju. Pēc pirmās kolēģa aizstāšanas 7.klasē viņa stundu atguvās. "Pirmās 15 minūtes viņi bija relatīvi klusi. Domāju, ka ne ar ko netieku galā! No manas pieredzes, prakses un zināšanām nav nekā!" smaidot atceras skolotāja. Pamazām gan viņa pozīcijas nostiprinājusi, un gada beigās skolēni jau zināja, ko no miss Zī gaidīt. Tāpēc vēlāk klasē bieži izskanēja: "Miss Zī, es izpildīju!"
Atšķirībā no Latvijas Amerikā skolotāju uztver kā profesiju, nevis dzīvesveidu, stāsta Marta. Tur viņa iemācījusies atlicināt laiku sev. "Ir darbs, un ir laiks sev. Darbs beidzas, un es par to vairs neuztraucos." Kultūras programmu viņa izbaudījusi simtprocentīgi. "Ikviens cents, ko es iztērēju Amerikā, bija tā vērts," teic aktīvā izstāžu, mūziklu, teātru, kino un klubu apmeklētāja. "Āķis lūpā uz Ņujorku noteikti ir!" Tagad tikai jātiek pāri kritiskajam posmam — adaptācijai dzimtenē.
Nezināmo var apgūt
"Vislielākais ir cilvēciskais ieguvums un gandarījums, ka tur ieguvu labus draugus un ka mans darbs tika labi novērtēts," teic Liepājas 1.ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Dagnija Deimante–Hartmane (44), kura uz ASV pilsētu Atlantu pagājušajā gadā devās kopā ar dēlu Arni (13) un tur pavadīja deviņus mēnešus. Grūtības gan sagādājusi dzīvošana aptuveni 40 minūšu braucienā no skolas, jo pilsētā nebija sabiedriskā transporta. Tāpēc Dagnijai ASV ieguva autovadītāja tiesības un par 3000 dolāriem iegādājās auto. "Skolas sistēma ir pavisam citāda. Sākumā jāaptver, kā jāizturas pret skolēniem un kādi ir vērtēšanas kritēriji," sākuma periodu Džordžijas štatā ilustrē skolotāja. Arī Arnim sākumā nav bijis viegli pierast, ka visi priekšmeti jāapgūst angliski. Tomēr viņš ieguvis draugus, ar kuriem sarakstās joprojām. "Galvenais, ko pusaudzis var iegūt — sajūtu, ka iespējams apgūt jebkuru svešvalodu. Un ka valodas nezināšanas nav šķērslis, lai cilvēki draudzētos," gandarīta ir mamma.
Skolēni respektē atšķirīgo
Mācīt angļu valodu 11—15 gadu veciem tīņiem no visas pasaules, kuriem tā nav dzimtā valoda, liepājniecei nav bijis viegli, bet interesanti gan. Skolēni viens pret otru izturējušies ar sapratni, respektējuši kultūras un reliģijas atšķirības. Skolasbiedri, piemēram, ar cieņu uztvēruši faktu, ka meitenīte no Somālijas katru dienu noteiktā laikā lūgusi Allahu.
Dagnijai gan bija jāiemācās tikt galā arī ar dažādām disciplīnas problēmām — skaļu uzvedību, negribēšanu mācīties, bravūru. "Tomēr tad, kad bērni saprata, ka viņi ir svarīgi skolotājam un ka es interesējos par viņa sekmēm, attieksme krasi mainījās. Ar sodiem to nevar panākt."
Interesantāk mācīties
Uz jautājumu — kā jūs tiekat galā ar vienu vai vairākiem nedisciplinētiem skolēniem? — jābūt gataviem arī citiem Fulbraita skolotāju apmaiņas programmas kandidātiem. Jāspēj atbildēt arī, kādēļ vēlaties braukt uz Ameriku, kādas inovatīvas metodes izmantojat un ar kādām ārpusklases aktivitātēm jūs varētu nodarbināt skolēnus?
"Pēc Amerikas pieredzes skolotāju angļu valodas zināšanas ir uzlabojušās un mācību metodika noteikti kļuvusi interesantāka," rezumē ASV vēstniecības izglītības konsultante Zanda Zemniece. "Atgriežoties daudzi skolotāji iegūst paaugstinājumu skolā."
Aizpildot nepieciešamo Fulbraita stipendijas dokumentāciju īpaša uzmanība jāpievērš arī esejai — motivācijas vēstulei, kurā kandidāts izklāsta līdzšinējo dzīves pieredzi un to, kādēļ gribētu braukt mācīt uz Ameriku. Skolotājam līdzi var doties arī bērni un dzīvesbiedrs. Atvasēm līdz 18 gadu vecumam tiks piešķirts 2000 dolāru pabalsts. Jārēķinās gan, ka, izņemot Čikāgu, Ņujorku un Sanfrancisko, Amerikā nav sabiedriskā transporta un ka, atgriežoties Latvijā, stipendiātam divi gadi būs jāpavada mācot un strādājot.
* Rozā zābaki — angļu val.
***
Informācija
Vairāk par Fulbraita stipendijām: www.usembassy.lv
Publicēšanas datums: Otrdiena, 2006. gada 29. augusts.
Rubrika: (3. lpp.)
http://www.diena.lv/karjeras_diena/lasi
nemaz nemaz negribu braukt atpakal ... un pirms paaris dienaam pieleca ka nekur jau neliksies ... un tad lielie punki un asaras ... un kam es tur buushu vajadziiga ...
http://www.ulb.ac.be/psycho/fr/docs/mus
shopping theraphy .... ienaacaas kreklinjsh kapri dzinsas un melnbalti svaarki ;)) un veel arii pusstundu gara saruna mmmmm un zupa btw ir izcili garshiiga
podinjsh iists izsmiekls, bet tomaats ar raksturu par spiiti visai nejaukiem dziives apstaakliem tomeer noleema parradiities arii shai pus zemes slaaniisha.
Araa joprojaam liist ... taada bieza zalja kraasa kaa tropu mezhaa un sajuutas neaprakstaamas nesaprotamas.
Atcereejos mammas veco joku par : tev lietus mutee neliist? .... nee, no pelkeem shlakstaas ... vinja mani gaida maajaas ....
un shoreiz tas notika tik apzinaati ... mees sastriideejaamies un es kaa strauss pa taisno ierakumos ... galvu smiltiis ( taa lai neko nejuut un lai nesaap) es visu steidziigi apraku un tagad staigaaju kaa zombijs ... man jautaa kaa tu juuties un es atbildu es nejuutu neko .. un neviens te nezin par ekleeru un man pat negribaas izskaidrot neko ... begshana buutu arii tad ja peekshni es visu laiku piepildiitu ar ko citu ... un should I let him walk out of my life just so ... jo zeku paaris manaa skapii jau vinju nenoturees ... un kaa lai es zinu ... es pat paraudaat nevaru tas viss ir iekshaa un aiz atsleegas, un man nav nekaada nojausma kur ir taa atsleega .... kaa lai zin kura ir pareizaa izveele (I did not question myself if he was the one for me it just happened to be so that we were together for all this time ...), bet bija jau arii citas iespeejas ....
http://www.inner-growth.info/private/bo
http://www.inner-growth.info/power_of_n
un taa jau laikam ir "[Relationships] do not cause pain and unhappiness. They bring out the pain and unhappiness that is already in you" - Page 127
bi4, 25.04.2006 23:17
Un RV1Ģ arī nevajag skaust - vispirms, gunchy, atrodi skolotāju, kurš tur gribēs strādāt! Ko domā - ar gudriem bērniem viegli? No vienas puses - jā, protams, a no otras...? Bail topošajiem :) Tāpēc jāprēmē esošie :)
http://www.delfi.lv/news/national/polit
tagad esmu lepna Toshiba laptopa iipashniece ;))
pastaastinjsh no shodienas prekindergarten grupas (4 gadiigie) lasam graamatinju I feel angry un viens no ieteikumiem ir to go and tell grown-up ... tad nu mees noskaidrojam ka maajaas taa ir mamma, teetis, v-ma utt. un skolaa teacher, para veel var uz ofisu iet un es prasu kas seezh pie durviim uzreiz kaa ienaak skolaa ( un tur seezh sardze Stacy) un shie saka kaa tur neviena nav .... mees ar para abas nosmejam un neko ... peec briizha Stacy naakot apgaitaa ienaak arii pie mums un para saka beerniem .. girls and boys have you seen this face? uz ko beerni atbild Hello Ms.Face es domaaju ka no benjka nokritiishu ..... ;)))))
http://www.r8ny.com/
es taa arii netiku gudra? paliidzeesi maasinj?
izdomaaju ka braukshu maajaas un nekas man nesanaak ...jau tagad ir gruuti bez vinja un arii gruuti ar vinju un vinjam arii nav viegli ...mmmm un te liist shodien ... bija jauks riits bet tas arii viss...
Blowers Daughter by Damien Rice .... jauki ...
beidzot mana maaja atkal ir mana maaja ...
Richard Bach
THERE'S NO SUCH PLACE AS FAR AWAY
(randomly selected excerpt)
1
Rae! Thank you for inviting me to your birthday party! Your house is a thousand miles from mine and I travel only for the best of reasons. A party for Rae is the best and I am eager to be with you.
I began my journey in the heart of the hummingbird you and I met long ago. He was friendly as ever, yet when I told him that little Rae was growing up and that I was going to her birthday party with a present, he was puzzled.
We flew for a long while in silence and at last he said, "I understand very little of what you say, but least of all do I understand that you are going to the party."
"Of course I am going to the party," I said. "What is so hard to understand about that?"
He was quiet, and when we arrived at the owl's home, he said, "Can miles truly separate us from friends? If you want to be with Rae, aren't you already there?"
........................................
"Little Rae is growing up and I'm going to her birthday party with a present," I said to the owl. It felt strange to say going like that, after talking to Hummingbird, but I said it that way so Owl would understand.
He, too, flew in silence for a long time. It was a friendly silence, but as he delivered me safely to the home of the eagle, he said, "I understand very little of what you say, but least of all do I understand that you call your friend little."
"Of course she is little," I said, "because she is not grown up. What is so hard to understand about that?"
Owl looked at me with his deep amber eyes, smiled and said, "Think about that."
........................................
"Little Rae is growing up and I am going to her birthday party with a present," I said to Eagle. It felt strange now to say going and little after talking with Hummingbird and Owl, but I said it that way so Eagle would understand. We flew together over the mountains, and soared the mountain winds.
At last she said, "I understand very little of what you say, but least of all do I understand this word birthday."
"Of course birthday," I said. "We are going to celebrate the hour that Rae began, and before which she was not. What is so hard to understand about that?"
Eagle curved her wings into steep dive-flaps and stepped to a smooth landing on the desert sand. "A time before Rae's life began? Don't you think rather that it is Rae's life that began before time ever was?"
........................................
"Little Rae is growing up and I am going to her birthday party with a present," I said to Hawk. It felt strange to say going and little and birthday after talking with Hummingbird and Owl and Eagle, but I said it that way so Hawk would understand.
The desert poured by far below us and at last she said, "You know, I understand very little of what you say, but least of all do I understand growing up."
"Of course growing up," I said. "Rae is closer to being an adult, one more year away from being a child. What is so hard to understand about that?"
Hawk landed at last upon a lonely beach. "One more year from being a child? That does not sound like growing!" And she lifted into the air and was gone.
........................................
Seagull, I knew, was very wise. As I flew with him I thought very carefully and chose words so that when I spoke he would know I had been learning.
"Seagull," I said at last, "why do you fly me to see Rae when you know in truth I am already with her?"
Seagull turned down over the sea, over the hills, over the streets, and landed gently upon your rooftop.
"Because the important thing," he said, "is for you to know the truth. Until you know it, until you truly understand it, you can show it only in smaller ways, and with outside help, from machines and people and birds. But remember," he said, "that not being known doesn't stop the truth from being true." And he was gone.
........................................
Now it's time to open your present. Gifts of tin and glass wear out in a day and are gone. But I have a better gift for you. It is a ring for you to wear. It sparkles with a special light and cannot be taken away by anyone, it cannot be destroyed. You are the only one in all the world who can see the ring that I give you today, as I was the only one who could see it when it was mine.
Your ring gives you new power. Wearing it, you can lift yourself into the wings of all the birds that fly.
You can see through their golden eyes, you can touch the wind that sweeps through their velvet feathers, you can know the joy of going way up high above the world and all its cares. You can stay as long as you want in the sky, past the night, through sunrise, and when you feel like coming down again, your questions will have answers and your worries will have gone.
As anything that cannot be touched with the hand or seen with the eyes, your gift grows more powerful as you use it.
At first you might use it only when you are outdoors, watching the birds with whom you fly.
But later on, if you use it well, it will work with birds you cannot see, and last of all you will find that you'll need neither ring nor bird to fly alone above the quiet of the clouds.
And when that day comes, you must give your gift to someone you know who will use it well, who can learn that the only things that matter are those made of truth and joy, and not of tin and glass.
Rae, this is the last day-a-year, special-time celebration that I shall be with you, learning what I have learned from our friends the birds.
I cannot go to be with you because I am already there.
You are not little because you are already grown, playing among your lifetimes as do we all, for the fun of living.
You have no birthday because you have always lived, you were never born, and never will you die. You are not the child of the people you call mother and father, but their fellow- adventurer on a bright journey to understand the things that are.
Every gift from a friend is a wish for your happiness, and so it is with this ring.
Navigate: (Previous 20 Entries | Next 20 Entries)