|
[13 Jul 2011|01:09am] |
Tagad es zinu kādas ir sajūtas, kad apmet kūleni ar riteni. Braucu, braucu un vienā mirklī jūtu, ka nebūs labi - pieliku roku priekšā, lai neatsistu galvu un nenoskrāpētu seju. Kā man tā roka tagad sāp. SĀP. Salocīt varu, gan jau nebūs lauzta.
Labi, ka aiz manis uzreiz nebrauca kāda mašīna, citādi es nezinu, kas tur no manis būtu palicis pāri.
Pirms manis aizbrauca kāds motociklists. Kamēr es sēdēju ceļmalā un vaimanāju, viņš atbrauca atpakaļ un apjautājās kā es jūtos. Esot izskatījies, ka es uz galvas kritusi. Saku, nē - roku pieliku priekšā. Labāk lauzta roka, nekā sasista galva. Viņam netālu esot māšīna - piedāvājās mani un riteni nogādāt mājās. Centos atrunāt, ka gan jau būs labi, bet viņš bija uzstājīgs - kur tad es tāda braukšot. Pareizi ir - man vēl kādas 10min būtu jāminas. Šajā stāvoklī vismaz pus h. Pieveda pie pašām durvīm. Nezināju kā beigt pateikties. Paldies tev!!!
Man nav ne jausmas, kāpēc sanāca apmest to kūleni. Nekad negribu ko tādu atkārtot :/
Tas kritiena mirklis, kad saproti, ka tūlīt būs cauri, ir pagalam īss. Labi, ka paspēju roku pielikt priekšā.
Sāpīgi.
|
|
|
[13 Jul 2011|01:14pm] |
Puse no nakts tika nomocīta, lai saprastu kādā pozā labāk gulēt, lai tik ļoti nesāpētu. 4os iedzērupa ripiņai, citādi pagulēt jau nav iespējams. Šodien tikai dikti sāp. Nobrāzuma vieta piepampusi. Tas laukums nav liels, bet sāpēs ir pamatīgas.
Kkad vēlāk iešu skatīties kas ar Oskaru - cik ļoti nabags salocīts.
|
|
|
[13 Jul 2011|10:05pm] |
|
Oskars bijā tādā 8niekā, ka pat raudāt gribas. Tētis bik pielaboja, bet nu jābrauc pie meistara vēl taisnot. Daudz nobrāztas krāsas un salauztu detaļu. Skumji.
|
|