|
[18 Nov 2010|05:53pm] |
|
Kamēr manējie guļ, tikmēr es taisīšu svētku vakariņas :) Kaut kā dīvaini, bet šodien es tiešām jūtu latvietību manī. Ir. Laikam jau tādēļ, ka esmu kopā ar cilvēkiem, kas mani mīl, nevis ar tādiem kas izliekas to darām...
|
|
|
[18 Nov 2010|07:49pm] |
Vakarnakt ap 2iem zvana telefons. Man nav ne jausmas kā es redzēju, kas zvana, bet viss, ko šorīt atcerējos bija tas, kā es saku - jā, lūdzu, itkā būtu dienas vidus, nevis es tikko pamodināta no cieša miega. Izrādās zvana viens pasaku tēls :D Pasaku tēls tādā ziņā, ka pirms kāda laika Pienā iepazinos ar vienu puisi un šis ar savu kompāniju visu vakaru ierēca par Kasparu Bužinski. Un tad atkal satiku Pienā citus čaļus no šīs kompānijas un jau atkal aizgāja vecais temats par Kasparu. Pēc vienas reizes iečekoju draugos un čista ir tāds Kaspars Bužinskis :D Jā, un tad prasu ar ko man tas gods - ar Kasparu Bužinski :D Džeks aicināja doties tusēt. Prasu - Valter, tas Tu? "Kaspars Bužinskis" man atbild - nē, nē.Atceries, tu vienreiz tusēji Pienā...ar Valteru citā reizē tusējies...No tās kompānijas tikai 2iem ir mans telefona num. Viens no viņiem mācās Somijā, tātad paliek tikai Valters :D
Ar to visu es gribēju pateikt, ka naktīs jāatslēdz telefona skaņa. Pēc tam vēl ilgi nevarēju aizmigt, jo, lai sevi noliktu gulēt, diezgan ilgu laiku vajadzēja. Arī toreiz, kas Uldis pus5os atsūtīja sms pamodos un ar aizmigšanu pēc tam bija kā bija.
Man bez maz vai gribas pašam Valteram uzzvanīt kkad ellē ratā nakts laikā un uzaicināt kkur :D
Vot šitādi pīrāgi man te notiek.
|
|