| no lieldienām līdz korim |
[04 Apr 2010|03:33pm] |
|
Esmu ciemos. Šodien ir pirmās Lieldienas un olu vietā ēdām sushi. Sushi jau foršs, bet gribas tomēr reizi gadā ar tām olām pasistiem un sajust uzvaras garšu :) Atceros, kad biju maza, tad vienmēr ģimenē bija tāds kā Lieldienu challenge, kuram tad būs tā stiprākā ola. Vispār, toreiz notika olu tīšana un krasošanu, zaļumu meklēšana, radu apbraukāšana. Tad 5 gadus no vietas Lieldienas tika sagaidītas ar manu superīgo kori. Apbraukājām pagasta stūrus, padziedājām, paspēlējām kkādas spēles. Baigi forši kā jau vienmēr :)) Tagad, kad jau 4 gadus korī vairs nedziedu, tā pat ik pa laikam sapņoju, ka atkal dziedu korī. Tie bija labākie tusiņi un cilvēki vienkopus. Un nav svarīgi, ka tev ir 15 vai 70. Ak..Un tagad kora diriģentei ir vēzis :( Un koris šogad nepiedalīsies arī rajona skatē. Vismaz tagad pārējiem būs "prieks" jo mans koris jau vairāk nekā 10 gadus rajona skatē tiek atzīts par labāko. Labi, ka šogad nav dziesmu svētki, jo tā būtu emocionāla sagrāve gan diriģentei, gan korim. Lai gan, viņi droši vien tā pat piedalītos. Varētu iet dziedāt Rīgā kādā korī, bet man šķiet, ka 4 gadu dīkstāve man būs nākusi tikai par sliktu un kurš gan mani vispār gribēs? Lai gan man visvairāk bail, ka tur nebūs tās foršās kopības sajūtas un tusiņu, kas koristus vieno.
|
|