| [ |
mood |
| |
 worried |
] |
| [ |
music |
| |
Dzelzs vilks |
] |
Es gribu braukt uz Ēģipti, es gribu braukt uz Parīzi, es gribu braukt uz Barselonu, es gribu braukt arī uz Turciju galu galā. Ir tikai viens maziņš BET...nauda :( Kad strādāju, tad katru mēnesi atliku 20% no algas ceļojumam, lai pēc skolas beigšanas varētu tā pa smuko atpūsties un nosvinēt 3 gadu murga beigas. Toreiz, kad naudas nebija, ar siekalainām acīm skatījos uz bildēm, kurās mani draugi Ēģiptē sauļojās, snorkelēja, Barselonā pie Gaudi brīnumiem pozēja, Alpos slēpoja un visādi citādi izklaidējās. Es ļoti gaidīju to dienu, kad arī es varēšu atļauties kaut kur aizbraukt. Skolu pabeidzu, bet tā arī nekur vasarā neaizbraucu. Septembrī patieca, ka oktobrī vairs darba nebūs. Un tagad, kad esmu iekrājusi smuku summiņu, lai pat uz Ņujorku varētu aizbraukt un pāris nedēļas atpūsties, es to nevaru. Fak! Nu neēsmu es tik bezatbildīga, ka tagad aizbraukšu, papriecāšos, bet pēc tam nebūs naudas dzīvošanai. Es tā nevaru. Es pat nevaru tā kā mana drudzene, kas šodien uz Itāliju aizlidoja. Tikai 3 dienas, bet būs redzējusi tik daudz ko. Naudas lietas mani aizvien vairāk satrauc. Dažkārt pat naktīs nevaru iemigt, domājot kā būs, ka vairs nebūs. Un aizvien vairāk pārmetu sev, ka varbūt tik daudz naudas nevajag tērēt. Izdevumus sev esmu apgriezusi līdz minimumam - skolas pusdienas un mani minimālie mēneša maksājumi, bez kuriem nevaru. Esmu atteikusies no apģērba iepirkšanas. Un labi vien ir, to drēbju man tā pat ir pietiekami. Uz kino un teātriem arī šogad nav būts. Vispār pārsvarā sanāk tik mājās sēdēt. Man ir tik faking stulba sajūta, kad vecāki iedod naudu, vai veikalā samaksā par manu pirkumu. Ha, man ir 22, bet veļas pulveri un maizi nopērk vecāki. Labi, ka tas notiek reizi pāris mēnešos, bet vienalga..tā nevajadzētu būt. Mamma jau sen sapņo par jaunu keramisko plīti, kamēr naudas ziņā jau šo plīti ir iedevusi man. Es jūtos tik sasodīti pretīgi. Tieši tādēļ es gribu braukt Erasmusā, lai man nebūtu jādzīvo citiem uz kakla. Ja nepaņems Erasmusā, tad tā pat braukšu prom. Tur arī aizies mana iekrātā ceļojuma nauda. Ja nesanāks, tad būs pēc iespējas ātrāk jābrauc, kamēr vēl ir par ko aizbraukt un samaksāt par dzīvošanu. Pieteikšos tikai uz atmaksātām prakses vietām, ne mazāk par 500 Eiro. Vienistabas dzīvoklis maksā ap 300 eiro, daudz aizies satiksmei. Gan es izvilkšu ar 100 eirikiem mēnesī un vēl iekrāšu.
|