|
[30 Dec 2009|01:16pm] |
|
Vakardiena bija viena no tām reizēm, kad uznāca vēlme ātri apdarīt visus mazos darbiņus, kas sen kā iekrājušies, bet nekad nav bijis vēlmes tiem pieķerties klāt. 2 stundu laikā tik daudz apdariju, ka šodien īsti pat nebūs ko darīt (berzt). Bet nē - šodien plānā stāv kaudze ar drēbēm, kas jāgludina un zeķu sķirošana. Kāpēc visas vīriešu zeķes ir melnas un tik vienādas??? Zeķu šķirošana būtu tas darbs no kā es labprāt uz visiem laikiem atteiktos, citādi 2 lielās veļas bļodas ar zeķēm darantē besi un dusmas. Izskatās, ka lidz jaunajam gadam būšu kaut cik māju savākusi unjaunais gads nebūs jāiesāk dzīvojot bardakā :)
|
|
| par dāvanām |
[30 Dec 2009|01:24pm] |
|
Es neskaitu naudu, ja man kas jādāvina. Dāvanas ir dāvanas un uz tām nav jāžmiedzas un jācenšas pēc iespējas pa lēto tikt cauri. Man patīk dāvināt, bet problēmas sagādā dāvanas izdomāšana. Ir dīvaina sajūta, ja kāds sūdzas, ka dāvana bijusi par dārgu. Tad kāpēc tāda jāpērk un pēc tam jāsūdzas? Manuprāt dāvinot šādu dāvanu tai nāk līdzi sliktā enerģija. Nevajag man tādas dāvanas.
|
|
|
[30 Dec 2009|01:38pm] |
|
Nauda man vienmēr ir bijusi. Lai cik labi, vai slikti ir gājis tā vienmēr vairāk vai mazāk ir bijusi. Naudu nedrīkt turēt tikai pie sevis - tai jāplūst un jāmainās. Tas tai patīk. Jo vairāk naudu atdosi, jo vairāk tā centīsies pie tevis atgriezties. Tā tas ir. Nauda pati par sevi nav laime, laime ir mācēt izmantot to tā, lai tā nestu prieku. Nemācēsi izmantot būsi tikai zauētājs. Neviens negrib būt zaudētājs, bet lielākoties nauda cilvēku tādu pataisa. Un cilvēki ļaujas tam, kļūstot par naudas vergiem. Nauda nav laime. Laime ir brīvība.
|
|
|
[30 Dec 2009|11:17pm] |
|
Dietologi dabūtu sirdstrieku, ja zinātu, ka es šajā nakts stundā jau 2. saldējuma kokteili dzeru :))
|
|