| 1:07a |
Kā vispār rakstīt!!???!!! KĀĀĀ!!!!!????!!
Pēdējā laikā daudz domāju kā rakstīt, ko rakstīt, kā rakstīt par to, ko rakstu? Uz jautājumu par to, ko rakstīt, parasti atbildi varu rast ātri. Jo ir taču tik daudz intersantu lietu prāta pasaulē, kuras prasās tapt materializētas tekstā. Bet uz jautājumu kā rakstīt, no apziņas dzīlēm atbalsojas skaļš un skanīgs HUJZIN. Es nemāku rakstīt, nemāku likt komatus.
,,,,,,,,,,,,Patiesībā, fuck komatus un fuck "pareizu" latviešu valodu..... Ja es mācētu rakstīt, tad es laikam zinātu kā rakstīt. Radoši rakstīt, laikam, ir pareizi rakstīt, komats, bet ziniet, komants, man šķiet, ka būt radošam nepieprasa labu interpunkciju vai "stilu". Var jau argumentēt, ka radošums pieprasa rīkus, kuri to nodrošina, ar kuriem tas vispār var tikt realizējams. Rīki - noteikta valoda(interpunkcija, sintakse un visa pārējā huiņa). Tādā mērā, valodas ierobežojošais aspekts tieši ir arī radoši emancipējošais aspekts. Manuprāt, komats, fuck to argumentu. Komatsmadzeņotie kretīni ir savu ķekšu važās pavergoti. Viņu radošums beidzās un sākās ar ķeksi un sintaksi. Tā jau esot, ka valoda ir intersubjektīva, bet cik ļoti? Vai tad tiešām mēs viens otru nesaprastu, ja hujova liktu komatus, ja neivērotu "stilu", ja lietotu pretīgi "nepareizu" terminoloģiju, ja propagētu "sliktu" valodu? Vai tad šāds linguistiskais autisms padarītu tekstus neglītus?
Un, kas vispār ir "latviska" valoda? Tāda, kāda ir tēzaurā vai tāda, kādu nosaka valodas centrs, vai arī tāda, komats, kāda ir konvencionāli pieņemta un iestrādāta,,??? Komunicēt var kalistiski orgasmiskā vai arī fekāliski groteskā manierē. Komunicēt var priekš saprašanas vai nesaprašanas(Varbūt nesaprotot manis rakstīto, jūs tieši arī saprotiet par ko rakstu, tas ir, varbūt nesapratne arī var būt teksta mērķis, komunicēt nesapratni, paradoksāla huiņa.) To var darīt vai nu caur sirdi, vai caur prātu, vai caur peni. Saprast un nesaprast var gan ar, gan bez "pareiziem" komatiem, sintakses un gramatikas. Gribās jau rakstīt "pareizi" un "labi", bet ko darīt, kad valoda pieprasa, bet dvēsele noraida? Dažreiz šķiet, komats, ka vienīgais ķeksis, kuru gribas ielikt ir tas, kas precīzi iederes jūsu mammām starp kājām. Gramatika ārī sūkā, esot "pareiza" gramatika. Vārds fuck nav latvisks. Hui zin, man jau liekas, ka strādā gana labi, lai saprastos ar jūsu mammām. Autors jau parasti adrodoties vis-à-vis attiecībās ar valodu, bet, man dažreiz šķiet, ka es atrodos ar valodu dos à dos. Nobeigšu šo sintaktiski, interpunktiski, gramatiski "nepareizo" penteri tāpat kā sāku, ar ķekšu fetišistmu,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,
P.S. Ja kādam šķiet, ka šajā tekstuāli kakafoniskajā penterī ir pārāk daudz "tavas mammas" joki, tad paskatieties, kas šo izvirtību raksta, lietas taps skaidrākas. |