aksiomasmamiite's Journal
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]

Below are the 5 most recent journal entries recorded in aksiomasmamiite's LiveJournal:

    Monday, March 6th, 2023
    8:13 pm
    Banālais snobisms
    1930. gados PSRS bija uzsākusi lielu projektu, kura mērķis bija operas un mākslas popularizēšana. Jaunajās padomju republikās tika celti neskaitāmi operas nami. Šis bija tikai viens no daudzajiem lēmumiem, kas skāra padomju kultūrtelpu. Tā laika valdošie aristokrāti aktīvi polemizēja par padomju kultūras vīziju. Pieeja kultūrai izcēla iekšēju saspringumu. Viens no galvenajiem mērķiem bija kultūras proletarizācija, proti, padarīt "augsto" buržāzisko mākslu pieejamu strādājošajai šķirai. Pretruna jau bija acīmredzema, no vienas puses, vēlme saglabāt klasisko, buržāzisko mākslu, no otras, padarīt to visiem pieejamu. Risinājums šim saspringumam bija sekojošs - jaunatklāt pa jaunam veco (kā jau vienmēr). Slavinātus krievu komponistus, kā Gļinku un Čaikovski "jaunatklāja", veidojot nenacionālu nacionālo operu -  padomju operas kultūra mitoloģizēja krievtautas (proletariāta) ikdienu. 
    Pēc PSRS sabrukuma šo projektu sekas postpadomju valstīs ir skaidri novērojamas. Kultūra postpadomju valstīs tiešām ir pieejamāka nekā citur "rietumos". Proletariāts var atļauties aiziet uz operu vai teātri un baudīt to, ko reiz varēja saskatīt un sardzirdēt tikai finansiālais galms. Tas, par ko neviens īsti nerunā, ir jaunā ideja par snobismu, kas, vismaz daļēji, ir kultūras proletariazācijas mantojums. Šeit tiek domāts tāds snobisms, ar kuru riskē saskarties jebkurš, kurš atļaujas veltīties kultūras baudīšanai. To skaidri raksturot nav iespējams, jo daļa no tā dabas, ir tā obskūrums. Viens simptoms ir krāsu trūkums - melnbaltais formālums izceļ indivīdu no apkārtējās pasaules, izceļ apkārtējo pasauli pašu no sevis un pasniedz sevi kā estētiski ezotēriski transcendējošo. Šo simptomu var novērot, apmeklējot Jaunā Rīgas teātra mājaslapu (https://www.jrt.lv/teatris/aktieri/) un palūkojoties uz aktieru sadaļu. Identiska patoloģija ir saredzema arī interneta portāla “Satori” (https://satori.lv/redakcija) redaktoru bildēs. Kaut kā taču ir jāizceļas, jāizceļ sevi, savu pasauli, savu "augsto" morālistiski un estētiski "piesātināto" nodarbi. Būt krāsainiem ir būt kā visiem pārējiem, kā proletariātam..... Ups, "Nē nē, mēs taču neesam buržuā, esam vieni no jums, bet īsti negribam, gribam tomēr būt kaut kas vairāk... Gribam tikt jūsu mīlēti, lasīti, klausīti, redzēti un atzīti, bet negribam tikt atzīti jūs, vieni no jums". Šī iekšējā pretruna, protams, ir konjunkcijā ar iepriekšminēto kultūras proletarizāciju, bet tā tajā nesaknējas. Šīs attieksmes sēkla ir atrodama jau agrīnajā elitismā, kurā māksla dzima un auga. Māksla jau gadsimtiem (ne gluži savā mimētiskajā periodā) ir centusies būt okulta savā estētikā. Mākslinieki (tai skaitā lielākā daļa kultūrsfēras grebēju) vienmēr ir atradušies nepatīkamā dispozīcijā. Visiem gribas pārtikt - par mākslu maksās un to baudīs tie, kuri var to atļauties; tie, kuri kalpos par labvēlīgiem mecenātiem. Bieži vien mākslinieki virina dibenu buržuā apzeltītajiem peņiem. Okultizējot savu mākslu, tie to padara par labāku produktu. Ezotēriski estētiski darbi vai priekšnesumi un to melnbalti[metafora] alētiskie akolīti pārdodas labāk, nekā krāsainie provinciāļi. Bet mūsdienās mākslinieks ir atradis jaunu mecenātu - krāsainos provinciāļus. Daudzskaitlī, jo tikai daudzskaitlī tiem ir nozīme - tikai daudzskaitlī tie var uzturēt mākslu. Šiem jaunajiem mecenātam ir jāpatīk mākslai, tiem ir par to jāmaskā, jārunā, jācildina - tiem ir jādomā, ka mākslas akolīti ir tieši tādi paši kā viņi. Lai gan patiesībā, šie akolīti tādi negrib būt. Protams, lielākā ironija šajā jaunajā snobismā ir tā, ka, tie, neskatoties uz to, ka to negrib, patiesībā (lielākoties) ir daļa no proletariāta. Kā jau centos iezīmēt, šo jauno snobismu raksturo tā jaunie mecenāti. Un tā kā tie ir psihopatoloģiski vadīti, viņu bezapziņa tiek saindēta ar ideju, ka "mēs jau arī esam melnbaltie akolīti", “mēs jau baudām "kultūru". Tie krāsainie bomži, kuri nenāk ar mums uz izrādēm, operām un nelasa tos tekstus, kurus lasām mēs, tie taču ir tie Citi. Tā, lūk, mums ir parādījies vēl viens veids, kā proletariāts sevi sašķeļ, liedzot sev sava statusa kolektīvo apzināšanos - pašam buržuā pat vairs nav jākustina pat ne pirkstiņš, mēs paši sev gana labi dursim kājā. Šī masu psihoze sevi propagē caur tevi, daiļais kultūras baudītāj! Uzmanies, ārstējies, uzturi banālu un grotesku attieksmi pret mākslu, pret skaisto un neglīto, jūti to, baudi to, bet neinficējies
    Tuesday, February 14th, 2023
    1:07 am
    Kā vispār rakstīt!!???!!! KĀĀĀ!!!!!????!!
    Pēdējā laikā daudz domāju kā rakstīt, ko rakstīt, kā rakstīt par to, ko rakstu? Uz jautājumu par to, ko rakstīt, parasti atbildi varu rast ātri. Jo ir taču tik daudz intersantu lietu prāta pasaulē, kuras prasās tapt materializētas tekstā. Bet uz jautājumu kā rakstīt, no apziņas dzīlēm atbalsojas skaļš un skanīgs HUJZIN. Es nemāku rakstīt, nemāku likt komatus.
    ,,,,,,,,,,,,Patiesībā, fuck komatus un fuck "pareizu" latviešu valodu..... Ja es mācētu rakstīt, tad es laikam zinātu kā rakstīt. Radoši rakstīt, laikam, ir pareizi rakstīt, komats, bet ziniet, komants, man šķiet, ka būt radošam nepieprasa labu interpunkciju vai "stilu". Var jau argumentēt, ka radošums pieprasa rīkus, kuri to nodrošina, ar kuriem tas vispār var tikt realizējams. Rīki - noteikta valoda(interpunkcija, sintakse un visa pārējā huiņa). Tādā mērā, valodas ierobežojošais aspekts tieši ir arī radoši emancipējošais aspekts. Manuprāt, komats, fuck to argumentu. Komatsmadzeņotie kretīni ir savu ķekšu važās pavergoti. Viņu radošums beidzās un sākās ar ķeksi un sintaksi. Tā jau esot, ka valoda ir intersubjektīva, bet cik ļoti? Vai tad tiešām mēs viens otru nesaprastu, ja hujova liktu komatus, ja neivērotu "stilu", ja lietotu pretīgi "nepareizu" terminoloģiju, ja propagētu "sliktu" valodu? Vai tad šāds linguistiskais autisms padarītu tekstus neglītus?
    Un, kas vispār ir "latviska" valoda? Tāda, kāda ir tēzaurā vai tāda, kādu nosaka valodas centrs, vai arī tāda, komats, kāda ir konvencionāli pieņemta un iestrādāta,,??? Komunicēt var kalistiski orgasmiskā vai arī fekāliski groteskā manierē. Komunicēt var priekš saprašanas vai nesaprašanas(Varbūt nesaprotot manis rakstīto, jūs tieši arī saprotiet par ko rakstu, tas ir, varbūt nesapratne arī var būt teksta mērķis, komunicēt nesapratni, paradoksāla huiņa.) To var darīt vai nu caur sirdi, vai caur prātu, vai caur peni. Saprast un nesaprast var gan ar, gan bez "pareiziem" komatiem, sintakses un gramatikas. Gribās jau rakstīt "pareizi" un "labi", bet ko darīt, kad valoda pieprasa, bet dvēsele noraida? Dažreiz šķiet, komats, ka vienīgais ķeksis, kuru gribas ielikt ir tas, kas precīzi iederes jūsu mammām starp kājām. Gramatika ārī sūkā, esot "pareiza" gramatika. Vārds fuck nav latvisks. Hui zin, man jau liekas, ka strādā gana labi, lai saprastos ar jūsu mammām. Autors jau parasti adrodoties vis-à-vis attiecībās ar valodu, bet, man dažreiz šķiet, ka es atrodos ar valodu dos à dos. Nobeigšu šo sintaktiski, interpunktiski, gramatiski "nepareizo" penteri tāpat kā sāku, ar ķekšu fetišistmu,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,,


    P.S. Ja kādam šķiet, ka šajā tekstuāli kakafoniskajā penterī ir pārāk daudz "tavas mammas" joki, tad paskatieties, kas šo izvirtību raksta, lietas taps skaidrākas.
    Wednesday, February 8th, 2023
    3:07 pm
    Fuck Vatsu un Fuck Dogenu
    Fuck Alanu Vatsu, pēdējā laikā daudz redzu vatssmadzeņotus vai dogenpimpjotus arhatus. Cik var. Atkārtošu pēdējo reizi, Alans Watts ir šarlatāns. Viņa "dzen" nāk no dogenistiem, kas, turklāt, ir vēl lielāki šarlatāni. Dogens savu meditācijas tekstu FukanZazenGi plaģirizēja no tā laika Tendai skolā rotējoša mediātcījas manuāla. Ir vērts ušaut dogenistu tradīcijai ar pleti pa viņu "apgaismotajām" dirsām, jo čaņ šarlatāņu "meistari" var tikai producēt vēl citus šarlatāņus. Tā vietā piedāvāju pievērsties īstam čaņ tradīcījas tekstam - Mumonkanam. Dogena fiksācīja uz pielīmētajām dirsām (meditācīju) arī nekādā mērā nav labvēlīga čaņ tradīcījai. Ir daudz instances, kas liecina par čaņ antimeditācījas noslieksnēm. Šīs noslieces var atrast gan Huairanga, gan Huinenga, gana Huangbo anikdotēs (un vēl dahuja citās). Jēla dirsa, tāpat kā sena deģenerāta reliģiskās fantāzijas nenoved pie apgaismības!
    Tuesday, September 27th, 2022
    2:37 pm
    Vēlēšanas un mančestras futbola komanda
    Tuvojas vēlēšanas un ar tām kopā nāk ierasti tipiska gludsmadzeņota attieksme pret valsts politiku. Bieži novēroju(gan digitālajā telpā[sviesta cibā], gan arī "realajā" dzīvē) ka pret vēlešanām mums Latvijā ir līdzīga attieksme kā pret sporta komandām. Individuālas politiskās zvaigznes(politiķi) ņem priekšroku nopietnam diskursam par to, ko katra partija ir iecerējusi panākt šajā bezdievīgajā zemes pleķī. Sarunas par to, cik liels pidars ir Pabriks vai par to, cik liels lohs ir Lembergs ir jautras un vajadzīgas, tomēr, varbūt vajadzētu nedaudz nobriest. Politiskie pārstāvji gandrīz vai ieņem futbola spēlētāju lomas un politika kļust par neko vairāk kā pašvaļīgu izklaidi. Lai labāk ilustrētu šo ideju, aplūkosim pāris līdzīgas propozīcijas.

    "Lembergs taču ir pilnīgs lohs, viņš vispār nav labs politiķis" ------- "Kazimeru taču ir pilnīgs lohs, viņš vispār nav labs spēlētājs".

    "Pabriks nedrīkst piedalīties politikā, viņam tak nav nekādas izpratnes par to, kā vest politiku" ------- "Martiness nedrīks piedalīties spēlē, viņam tak nav nekādas izpratnes par to, kā spēlēt futbolu"

    Nu ko, mani gludsmadzeņotie lasītāji, kuriem IQ precīzi atbilst istabas temperatūrai vai netop skaidrs tas, ka attieksme pret politiskajām partijām vairāk līdzinās mančestras futbola spēlēm? Laiks jums iegrebt pāris krunkas. Protams, tas, ka Pabriks ir lohs ir jāņem vērā, kad balsojiet/nebalsojiet par attīstībai par, tomēr, jūsu izvēle nedrīkst būt futbola spēlētāju diktēta. Virsroku jāņem ir partiju ideoloģiskajām ievirzēm un no to izrietošajiem polišu risinājumiem. Tādēļ, lūdzu, kad balsosiet, dariet to tad, kad jums ir radusies vismaz viena krunka uz jūsu kognitatīvā orgāna.
    Monday, September 26th, 2022
    2:35 pm
    Par adirred aversiju no transhumānisma
    Šodien, 12.18 lietotājs adirred diezgan nekaunīgi nocitēja Alanu Vatsu. Citējums liek lasītājam domāt, ka transhumānisms ir kaut kas gaužām peļams vai citā veidā(pēc uzrakstītā, protams, autora nostājas īpaši
    skaidrākas netop) negāciju pelnīts. Kāpēc nekaunīgi? Tādēļ, ka necienījamais adirred šajā ziņā noteikti ir divkosis. Pat neko nezinot par šo sviesta cibas enigmu, varu deducēt, ka adirred pašam ir transhumānas
    tendences, proti, sviestas cibas lietošana. Lasītāji, apsveriet šo ideju - adirred taču kaut kādā veidā piekļūst sviesta cibai vai, jūsuprāt, tas nenotiek caur noteiktas digitālās ierīces izmantošanu?
    Pustulēsim aksiomu - viena no transhumanismu definējošajām iezīmēm ir cilvēka(cilvēka kondīcijas)[cilvēka robežas] attīstība ar humānisma ideālu palīdzību(saprāts, zinātne, noteikta veida individuālisms).
    Kā jau tiko tapa skaidrs gan humānismam, gan transhumānismam ir pozitīva attieksme pret zinātni un tās augļiem. Datoriekārtas un ar tām pieejamais internets ļauj indivīdam lauzst noteikta veida "dabiskās" robežas
    saistībā ar komunikāciju. Šīs lauztās robežas par kurām rakstu: attālināta tulītēja komunikācīja, modernās agoras parādīšanāš(noteikta veida sociālie mēdīji, piemēram, sviesta ciba), attālinātā darba vietas
    nodrošināšana, utt..
    Līdz ar to, datorierīces un internets ir drastiski piederīgs transhumānismam. Nu top skaidrs, ka mūsu lietotājs adirred pats ir transhumānisma praktizētājs.
    Vēl vēlos nedaudz pakavēties pie citācijas avota autora, tas ir, Alana Vatsa. Vats, kā austrumu domu popularizētājs un interpretētājs ir burvīgs un interesants logs uz austrumiem. Tomēr ir pāris sarkani karogi, kurus būtu jāizceļ saistībā ar šo autoru. Vats ir soto zen, jeb Dogenisma tradīcījas pārstāvis, šeit ir problēma, pirmkārt, ļoti iespējams, ka Dogens savu darbu "Fukan zazengi" plaģirizēja, tas ir, viņš nokopēja savā laikā
    aprindā lietotu meditācījas manuālu. Otrkārt, dogens melo par šo darbu, apgalvojot, ka viņa piedāvātā meditācijas metode("praktizācija-apgaismība") nāk no Bodhidharmas. Ja ir lielāka vēlme vairāk uzzināt par Dogena
    pseidonirvanistisko diršanu droši variet palasīt "Dogen's Manuals of Zen Meditation".
    Pēdējais ko vēlos vēl piebilst, varbūt rakstot par transhumānismu nevajadzētu citēt popfilosofu(pat šis termins nav precīz Vatsam), un tomēr pievērsties nopietnākai literatūrai par šiem jautājumiem.
About Sviesta Ciba